man šodien bija tads pats tasks, es tik ļoti negribēju iejusties decembra stresā un saksotajos zobos, ka visus labojumus akceptēju ar ciet acīm.
es vispār nespēju atskatīties uz jebko, ko esmu darījusi, jūtu lielu kaunu. tāpēc naski skrienu piespļaut jaunas upes
es arī nemīlu pārlasīt, kauns, nekas nepatīk, bet nu ir projekti, kuros tas ir neizbēgami. Vakardienas teksta pārlasīšanai centos kopš maija saņemties