Man kā klusuma adiktam iesāpējās pakrūtē. Tās plānās sienas...
ne pavisam blakus, bet tuvu :) un tās jau vismaigākās skaņas!
:) Mana dzirdes atmiņa atceras gan arābu nacionālās mūzikas izlasi, gan hip-hop deju mēģinājumus 1. stāvā, gan spāņvalodīgo tikšanās vakarus :)
Bet tu jau, škiet, neko daudz nesēdi sienās...
un licejas starpbrīžu zvani, un baznīcas zvani :) pēdējās nedēļas gan lietainas un pagalms vientulīgi kluss, tika rīta putniņi un arfa.