man domāt, ka tas nav obligāti - spiest sevi mesties civilizācijā, ja nejūties tam gatava. es sev točna nespiežu, jo pagaidām vismaz tas _ir_ legāli, turpināt būt reclusive.
mhm, tikai es līdz galam nesaprotu, cik ļoti neesmu gatava - drīzāk gribu, bet nespēju un gribas spēt :)
nu es kaut kā lemju case by case basis. kad uzrodas pasākums / whatever, tad izlemju, vai es šobrīd jūtos, ka gribu un spēju tikai šo vienu konkrēto - y/n? un tad tā rīkojos. un tā par katru, nedomājot par pārējiem. negribas uzlikt sev pienākumu tagad visu laiku būt Vienādi un Tikai Tā :D