Cabaret Voltaire seit 1916

Izklausās, ka par daudz sociālo tīklu ziņu Tavā dzīvē. Tā ir tāda sērga. Mēs esam veidoti, lai empatizētu, palīdzētu cits citam, un tāpēc jau mums interesē, kad notiek nelaime - ja nu gadījumā būsim noderīgi. Bet no ziņu gūzmas, kur neko nevar darīt empātija tā nogurst, ka neatliek pāri, kad to vajag te, mums blakus, ātri, tagad, arī pašiem. Es uzminēju?

(ieliet vēl)(Thread)

Jā, tas noteikti arī

(ieliet vēl)(Parent)

Bet nogurdina viss arī ārpus internetiem, pat pastaigas tukšos mežos, kas vispār šķita neiespējami :(

(ieliet vēl)(Parent) (Thread)

Nu tad varbūt nepietiek parastie aizdomās turamie? D un B vitamīni? Magnijs?

(ieliet vēl)(Parent) (Thread)

nē, ir normās. Bet man pašai šķiet, ka šajā laikā nejusties nospiesti būtu jocīgi

(ieliet vēl)(Parent) (Thread)

Ā, tad izklausās, ka Tev ir izvēle - justies vai nu nospiesti vai jocīgi.

(ieliet vēl)(Parent) (Thread)

nē, es domāju neizbēgamības - tuvāk "normai" ir justies slikti, nevis labi karastrofas apstākļos

(ieliet vēl)(Parent) (Thread)

Kā to ņem - ja ir jābēg no degošas mājas, tad jā. Bet, ja neizbēgamība ir sadegt, tad kāpēc gan nejusties labi to darot?

(ieliet vēl)(Parent) (Thread)

es te vairāk domāju to, ka dažas sajūtas un stāvokļi ir neizbēgami, un izvēle drīzāk attiecas uz to pieņemšanu. Manas žēlabas vērstas uz to, ka nekas nelīdz, nevis uz to, ka viss slikti. Bet paldies!

(ieliet vēl)(Parent)