#meToo!!
Tracina, ka daudziem šķiet - kad viņu svarīgās personas zvana, man ir pienākums pārtraukt jebko, ko es tobrīd daru, un Pacelt Klausuli. Bet, ja man ir telefons, tas nenozīmē, ka es gribu būt sasniedzama pat tualetē uz poda. Rakstīšana abām pusēm dod laiku pārdomām, ļauj precīzāk formulēt domu un, tieši tā, paliek kā pierādījums norunātajam. Piekrītu, ka reizēm ir situācijas, kad 30 sekunžu saruna var būt efektīvāka par garu saraksti, bet bieži cilvēki neprot īsi un konkrēti izteikties.
Bet par to komunikācijas paradumu cienīšanu ir strīdīgu, jā. Man ir labākā draudzene, kurai riebjas rakstīt, bet viņa dievina stundām garas sarunas pa telefonu. Viņa mēdz man piezvanīt, piemēram, lai īsinātu laiku ceļā no darba uz mājām, vai vienkārši garlaicības mākta, un tad viņa var runāt pat Stundu!! Un tad es ciešos. :/
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}