tas ir šausmīgi, šitā slepenoties. nu sūds par draugiem, bet nu vecāki un geschwister. visi tak apvainosies, ka neuzaicina. arī draugi. kā tu/jūs to pārdzīvojāt/sagremojāt/ nomenedžējāt?
man šķiet, ka cilvēki ir pietiekami saprātīgi, lai saprastu, ka šādos notikumos jāvadās tikai pēc savām, nevis citu vēlmēm :) Ja sākumā apsvērumi bija vairāk praktiskas dabas (nav naudas, laika, lai organizētu), tad šobrīd tas šķiet vispareizāk arī emocionāli, priekš mums tas nav nekāds bara pasākums