tā nav "labas mākslas" definīcija, tas ir drīzāk ļoti lakonisks formulējums maniem priekšstatiem par to, kā mākslai būtu jāmijiedarbojas ar visādiem politiskiem uzstādījumiem in dženeral. Tas nenozīmē, ka nespēju jūsmot par visādiem plakātiskiem socreālismiem citu estētisko kvalitāšu dēļ.
es nemāku šobrīd noformulēt, bet man liekas kaut kāda pretrunīga tava šokēšanās par hermani. šādā formā. es jau arī par viņu šokējos. un domāju, varbūt pat labi - viņš tāds robežpiemērs, pret kuru atskaldīties un pārvērtēt mūsu uzskatus.
joprojām viss, ko no viņa esmu redzējis, ir bijis ļoti labs. bet - es gan daudz ko neesmu redzējis. un nekaitina jau mums viņa izrādes, bet gan izteikumi. un tur atkal aiziet mūžīgais temats.
tur jau tā lieta, ka izteikumi sāk materializēties izrādēs
tas ir jebkura laba mākslinieka uzdevums - nepatikt anticipātoriem, nebūt ērtiem un parocīgiem, turklāt nepatikt tieši tiem, kuri sagaida produkta un izteikumu savstarpējo neatkarību un pārrāvumu (kas vienmēr ir un būs ilūzija), jo tas nodrošinātu ērtu, nepretenciozu mākslas produkta baudīšanu bez mākslinieka "uzmācīgās klātbūtnes".
nav vis, laba mākslinieka uzdevums drīzāk ir būt neatkarīgam no jebkāda veida saistībām, arī no šādas nebūšanas ērtam.
bet, klau, pardon, tu taču neesi ne lasījusi Velbeku, ne redzējusi izrādi, ne?
neesmu vis. Varbūt būs lieliska izrāde bez "nepareizas" propagandas. Ceru, ka tā. Ar "varbūt" arī sākas šis posts. Bet līdzšinējie H. izteikumi un tas, ko zinu par Velbeka grāmatu, liek justies piesardzīgai.
bet tāda spriešana - pēc aptuvenām zināšanām, ir kaut kas tāds, pret ko tu pati protestē, ne?
man šķiet ir acīmredami skaidrs, ka spriežu nevis par neredzētu izrādi, bet konkrētu izvēli