Sep. 20th, 2014 @ 04:17 pm (no subject)
zinu, ļoti neprofesionāli, bet pēdējā laikā kultūru izbaudu tikai no tiem rakursiem, kuros tā rezonē ar manu šībrīža dvēseles stāvokli.
Vakar diez gan uz dullo aizgāju uz Ilgu tramvaju, kas vispār nav mans žanrs ne tematiski, ne tik, cik nojautu par režiju, un filmu tāpat esmu redzējusi, un it kā pietika ar Vivjenu Lī.

zinu, tāds nav neviena mākslas darba uzdevums, bet Blānša kā spēcīgs manas paš/spoguļidentitātes tēls (drīzāk gan tās galējība) visnotaļ sapurināja un rosināja kritiskāk attiekties pret savu eksaltētību. Dzīvosim, piestrādāsim, redzēsim.
ieliet
ieraksts

Add to Memories
Tell A Friend
[User Picture Icon]
From:[info]heda
Date: September 20th, 2014 - 04:55 pm
(ieraksts)
Man arī Kļaviņas eksaltētība šķita tieši tik dozēta, lai ar to būtu iespējams identificēties, nevis skatīties kā kādas nepieredzētas "citu dzīves"
(ieliet vēl)