ir atsevišķi vairāk publiski izgaismoti šādi žanra paraugi, to var, ja vēlas nosaukt par zināmu tendenci, bet paziņot, ka tas ir "viss, kas interesē mūsdienu kinoveidotājus", nav pat pārspīlējums, bet vienkārši tukšs apgalvojums. tieši tāpat var izšķirt citas tendences. ja runā tieši par holivudu, tur eksistē ideju paralēlisms - ka viena vai divu gadu koncentrācijā mēdz iznākt tematiski un vizuāli līdzīgas filmas, piem, vienubrīd topā bija dženderdrāmas, citugad bērnu tiesību tēma etc. šogad biogrāfiskais nesenās amerikas pagātnes trends. bet pat holivudas, kur nu vēl pasaules, ikgada raža ir vairāki simti nosaukumu, no kuriem izdari secinājumu, visticamāk, apskatot kādas trīs filmas. atvaino, pati aicināji izlabot :)
jā un man Leto spēle arī totāli norāva jumtu, tur ir tā retā reize, ko es nesaprotu, ko aktieris tieši dara, lai atstātu tik maģisku un graujoši sāpīgu efektu uz skatītāju. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}