Saku tak, cilvēki nemāk neko citu kā vien sāpināt viens otru. Tāpēc reizēm gribas ziedot pat nedaudzos patīkamos izņēmumus un palikt vienatnē, un rezignēt līdz ausīm. (Bet parasti jau kaut kad pāriet. Lai kā sāpējis utt.)Un trakākais, lai arī esam apveltīti ar valodu, padomiem nav itin nekādas jēgas. Mierinājums vai tā dēvētais sirdsmiers kaut kad augstsirdīgi ierodas pats, kad tam labpatīk.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}