Es noteikti tāpēc, ka esmu tik ļoti pārņemts pats ar sevi, ka uzskatu, ka arī visi pārējie par mani vien visu laiku runā.
Bet ar to kompensāciju ir tā -- ne ka džeki paši iespringst uz ārišķībām. Bet jo daudzi viņiem apkārt iespringst gan. Un, kā gadījies, mēs tak daudz labāk izturamies pret pievilcīgiem ļaudīm. Mēs viņiem pierakstām savā prātā cēlākas rakstura īpašības, vairāk gribam ar viņiem runāties un tādā garā.
Nu, un tad tie, ar kuŗiem citādi nerunājas, dažbrīd mēģina kompensēt ar lecīgumu -- jūs mani neievērojat, tad nu es pats acīs bāzīšos. Dažbrīd arī nē, bet tas, kas glītam cilvēkam izskatītos pēc pašapziņas, neglītam izskatās pēc lecīguma.
Piemēram, bija tās I'm a Mac and I'm a PC reklāmas. Tās centās pārdot makintošus, tāpēc makintošs bija jauns, bez liekā svara, mazliet gaŗāks par PC, ar labākiem matiem un ģērbās stilīgi. PC bija vecāks, apaļāks, mazliet īsāks un izskatījās drusciņ pēc jefiņa. Mesidžs bija gana skaidrs: Mac izskatās pievilcīgāk, mums gribas līdzināties tādam Mac, ja mēs nopirksim Mac, mēs būsim kaut kādā ziņā tikpat stilīgi un tamlīdzīgi.
Protams, Apple ir progresīvs uzņēmums, kas cīnās pret visiem stereotipiem, tāpēc tur PC tika taisīts tikai mazliet nepievilcīgāks. Nintendo nav tik progresīvs, tamdēļ viņi uz pievilcības podziņām atļāvās spiest daudz nekaunīgāk (
http://youtu.be/ovjpek4ALmM).
Te, starp citu, arī atbilde, kādēļ dāmu sabiedrībā šis algoritms nav novērots. Ir, protams, varbūt tu neesi novērojusi, bet, piemēram, ļaudis no reklāmas aģentūrām pat ļoti labi zina: ja gribi, lai mums kaut kas patiktu, mēģini sasaistīt to ar pievilcīgu sievieti.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}