es nezinu, par ko tu, bet sajūtu šēroju. reizēm palasot latest psosts vienkārši šermulis pārskrien no tā iecirtīgā riebīguma, kas tur dažreiz uzvējo. bet ir savs lasītāju loks, savi fani, un tad jau atliek tikai močīt, show must go on
bet es citreiz vienk nobrīnos par tiem cilvēkiem, kas reāli lasa tos dusmīgos purkšķus un sajūsminās
:D
es tā vispārīgi, bet pati vainīga, ka mūždien lasu arī citu frendlistes, ne tikai savu balto un pūkainos. No otras puses, pati jau arī mēdzu ne tā vien izteikties un pati nepamanīt, bet pēdējās dienās kaut kāds īpaši stiprs žults smārds vējo..