ēlerte kā kultūras ministre, man šķiet, bija katastrofa. visu pulveri izšāva uz ietikšanu amatā un, esot krēslā, tas sviests, kas nāca no viņas laukā, bija neticams, ņemot vērā viņas iepriekšējo darbību Dienā u.tml.
kā mērs (mēre, hhh), domāju, viņa būs tāda pati nekāda. Nez, vai vienreiz degunu politikā iebāžot, vairs nevienu citu darbu darīt nav iespējams, ka jāmeklē kurā beņķī atkal ierotēt?
pag,pag, kādā ziņā katastrofa? ņemot vērā, kādas Rībenas, Demakovas un Gremdes šajos amatos bijušas, apzīmējums man šķiet tā kā pārspīlēts uz viņu fona. Es gan nevaru nekādus konkrētus sviestus vai "labos darbus" viņas kultŗūas ministres darbībā atcerēties, jo, pirmkārt, pārāk īss laiks tas bija.
Viņas runas ASV tūres laikā varētu būt mācību grāmata parādniekam&Co. Nē, nu, varbūt, lai savāktu finansiālo un politisko kapitālu, kas kalpotu par "aizmuguri" visādu oligarhu politiskajās cīņās par vietām zem politiskās saules, viņai ārzemju letiņi šķita laba opcija, bet tā nacionālistiskā tufta, ko viņa bīdīja gan priekšvēlēšanās, gan pēc tam arī esot kultūras ministres amatā bija kaut kas diametrāli pretējs viņas "Dienas" redakcionēšanas laikam, kā arī manām visai liberālajām pārliecībām.
punktu uz i uzlika intervija ar viņu radio, kur viņai kā kultūras ministrei lūdza nosaukt attiecīgajā gadā jā-notiekošus lielus kultūras pasākumus, kur pēc ļoti ilgas un ļoti neveiklas klusuma pauzes viņa nosauca Aleksandra Čaka jubileju (vienīgais, ko viņa vispār nosauca) un pēc tam parāva plūdus par latviešu literatūras un vēsturisko metru nozīmi nacionālās identiātes stiprināšanā.
pēc tam atļāvos vairs nesekot līdzi viņas politiskajai karjerai
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}