Oct. 27th, 2012 @ 10:19 pm (no subject)
Arvien vairāk un vairāk pieķeros Berlīnei kā lieliskai pilsētai, kurā automātiski sāc justies kā labāks cilvēks. Pirmkārt, brīvības sajūtas dēļ, kas ļoti kontrastē ar dzīvi Latvijā. Ja dzimtenē es bieži jūtos nelegāla pat neko īpaši nepareizu nedarot, tad Berlīnē es jūtos legāla darot jebko, turklāt nejūtoties sociāli apdraudēta tajā visatļautības gaisotnē.
Tad vēl pašu pilsētas fiziski tveramo vaibstu dēļ, proti, man ir svarīgi, lai apkārtējā vide sevī ietvertu kaut kādu nebūt vēsturisko slodzi, tikpat svarīgi caur laikmetīgo arhitektūru sajust sevi kā mūsdienu cilvēku. Berlīnē šīs abas sajūtas un pilsētbūvnieciskās formas mijiedarbojas ļoti harmoniskās proporcijās, ko nekādi nevar teikt par manu butaforisko viduslaiku mazpilsēteli. Tā sakarā sāku noželot, ka nepieteicos uz Berlīnes pēckara pilsetplānošanas vēstures lekcijām, savas baudas taču jāpazīst, tāpat kā naidnieki.

Nobeigumā bildīte no Berlīnes afišstaba, kur nu bez bildītēm!


ieliet
ieraksts

Add to Memories
Tell A Friend
[User Picture Icon]
From:[info]simamura
Date: October 28th, 2012 - 09:20 am
(ieraksts)
Jā, es, piemēram, nekur tiešā tekstā to neesmu manījis, nedz arī pietiekami ilgstoši to pārbaudījis klātienē, bet no visādiem pastarpinājumiem ir radusies sajūta, ka tā ir - Berlīnē šo brīvības garu pieļauj mērķtiecīgi, kā alternatīva scenārija vingrinājumu visai drausmīgajai "noteikumu kultūras" vēsturei. Bet tas tiešām ir plānots vingrinājums, kura izpausmes tik un tā pieskata un analizē.
(ieliet vēl)