Es tevi ienīstu, es sāku klausīties, bet es nevaru, man visu laiku jādara šitā:
:))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))
Tiesa, māsas nepazīstu, pirmoreiz pie maniem apziņas apvāršņiem uzpeldēja kā Grēviņa grūpijas, pēcāk izrādījās, ka kaut kādas ābeļdārza jaunās cerības. Esmu drausmīgs cilvēks - šādu sociālu prēdikāciju pēc es ļoti maz ko spēju uztvert nopietni, bet es mierinu sevi, ka varbūt kaut kas tiešām žilbinošs aizvērtu manu depresīvo muti. Vienīgi - nežilbst jau īpaši.
jā, nu nav jau slikti cilvēki, bet paškritikas trūkums viņu sociālo dzīvi daru ļoti komisku
Reizēm man it kā tāds pohujs diezgan labi pat patīk, bet te ir kaut kas cits, kas traucē. Nezinu, moška kaut kāds prikolības trūkums? Vismaz es nezinu, kā to citādi nosaukt.
tieši tā, pārāk nopietna attieksme pret sevi
"prikolības trūkums" - precīzi!!