es jau arī ļoti mīlu daudzus tur dzīvojošos, bet apzinos, ka ar daļu no viņiem ikdienā sadzīvot vairs nespētu. Brīvdienās, nedēļas nogalēs un jebkuros citos brīvos brīžos tur jūtos brīnišķīgi un nekādu iebildumu man nav. Vienkārši vēl samērā nesen diez gan nopietni apsvēru domu atgriezties pavisam, tagad secinu, ka tomēr ne. p.s. par vegānismu manas konservatīvās Latgales omītes bija pilnīgā sajūsmā :)