lai arī piekrītu daudzām minētajām lietām + Latgalē ir šausmīgs matriarhāts tādā ikdienas saimniecisko un bērnu audzināšanas lēmumu pieņemšanā, tomēr nevaru iedomātāties nevienu citu Latvijas reģionu, kur pavadīt vasaras atvaļinājumus un nedēļas nogales. Tāpēc katru piektdienu esmu gatava doties 250 km turp un atpakaļ. Tevis minētā apgrobežotība ir pasargājusi / kavējusi to reģionu no rafinēta tūrisma, bezpersoniskām tehnoloģijām un saglabājusi zināmu dabiskumu un nopietnību attiecības un dabā. Domāju, mani radi / draugi, vecākajiem no kuriem ir varbūt 5 klašu izglītība, arī vidrīzāk, tiešā nozīmē, nospļautos par vegānismu , tā paužot savi attieksmi, tajā pat laikā peč būtības tas viņiem būtu tik pat aktuāli un interesanti kā Obamas veiktās veselība aprūpes sistēmas reformas US. Jo tajā vidē nepastāv tradīcija piešķirt primāro nozīmi ēdienam kā baudai un veselīguma iemeslam (galvenokārt kā enerģijas avotam). Es tikai ļoti mīlu to pusi un tur dzīvojošos daudzus cilvēkus, tāpēc aizstāvu :)
es jau arī ļoti mīlu daudzus tur dzīvojošos, bet apzinos, ka ar daļu no viņiem ikdienā sadzīvot vairs nespētu. Brīvdienās, nedēļas nogalēs un jebkuros citos brīvos brīžos tur jūtos brīnišķīgi un nekādu iebildumu man nav. Vienkārši vēl samērā nesen diez gan nopietni apsvēru domu atgriezties pavisam, tagad secinu, ka tomēr ne. p.s. par vegānismu manas konservatīvās Latgales omītes bija pilnīgā sajūsmā :)
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}