Jun. 28th, 2012 @ 02:45 pm (no subject)
vēl viens trakums ir mazā rakarkaķēna spricēšana. Man par laimi jāuzņemas tikai ekstremitāšu pieturēšana, bet tāpat lūst sirds, jūtot, kā mazais sāpēs saraujas. Nekāds dakters no manis tomēr nesanāktu, atgādinu to sev tādēļ, ka vienbrīs ieslīgu pašpārmetumos par to, ka ar visām savām teicamajām atzīmēm eksaktajos priekšmetos izvēlējos humanitāri ievirzītu izglītību, varēju taču iet uz mediķiem un atlikušo dzīvi justies kā sabiedrībai noderīgs un vajadzīgs cilvēks, nevis maza dusmīga meitenīte, kurai pašai nezinkas jāpierāda visādiem garlaicīgiem snobiem. Es palieku arvien jūtīgāka attiecībā uz spēju justies noderīga un vajadzīga citu acīs.

Pašai arī visādi joki ar veselību, šorīt pamodos ar uzpampušu muti, lol, izskatās, ka būs jāmet pie malas visādas dzīves mazās baudas, tostarp arvien retāko smēķēšanu.
Tagad jāaizved omei uz slimnīcu Dostojevski un tad vairs nekādu fizioloģisko domu, ēteris vien.
ieliet
ieraksts

Add to Memories
Tell A Friend
[User Picture Icon]
From:[info]mufs
Date: June 28th, 2012 - 05:16 pm
(ieraksts)
špricēšana - antibiotikas jeb špricēšana kā vnk pote?
jo,ja vien tās nav kādas īpaši sāpīgi iekšā laižamās zāles, tad viņi vnk bur drāmu. mans kaķis ir pofigists, bet vecākiem bija tāds, kurš uzskatīja , ka tas ir zem viņa goda, tikt piespiestam pie zemes un turētam un taisīja tādus trādirīdi,ka vetārsts negribēja vairs pie vecākiem braukt.
un suns man vabše ir begemots,kas baidījās no potēm, vakar kā reiz bijām, nobrēca klīnikai jumtu nost, bet uz špricēšanas brīdi es turēju pie deguna našķi - ta to mirkli,kad iedūra,pat nemanīja.
(ieliet vēl)(Thread)
[User Picture Icon]
From:[info]klusais_okeans
Date: June 28th, 2012 - 10:22 pm
(ieraksts)
adata diez gan resna un arī vetārsts teica, ka esot sāpīga
(ieliet vēl)(Parent)