Cabaret Voltaire seit 1916

man ir aizdomas, kas ikdienā bieži apstiprinās, ka daudzi visu ēdoši cilvēki jebkāda veida atgādinājumus par "šo tēmu" automātiski uztver kā pārmetumus savā virzienā, ko tulko kā agresiju. Nedomāju, ka esmu agresīva, un pat ja šajā gadījumā tāda biju - šis jautājums man ir pietiekami aktuāls un svarīgs, lai es drīkstētu kļūt agresīva, vēršoties pret abstraktu netaisnību un liekulību.

(ieliet vēl)(Parent) (Thread)

Nē, fakts, ka ir cilvēki, kuri savu ēdienkarti veido pēc citiem principiem, mani nekad nav kaitinājis, drīzāk pat izraisījis cieņu, tā ka Tavs pirmais pārmetums ir nevietā.
Savukārt ļoti agresīva retorika (pat tad, ja to izsauc visnotaļ saprotamas emocijas) visbiežāk attiecīgajai ideoloģijai nodara drīzāk kaitējumu nekā labumu. Te es varētu minēt neskaitāmus piemērus gan no feministu, gan no dažādu etnisko minoritāšu utt. pieredzes.
Resp., man nešķiet, ka esmu liekule, ja ēdu gaļu un vienlaikus atbalstu sievietes autonomijas tiesības attiecībā uz savu ķermeni. Un fakts, ka tieku par tādu nosaukta, mani noteikti nevilina atbalstīt Tavu džihādu.:)

(ieliet vēl)(Parent) (Thread)

mans mērķis nav kādu pievilināt! izteikums par netaisnību un liekulību nebija vērsts Tavā virzienā, ar to es mēģināju ilustrēt nu jau atkal aizmirsto paša ieraksta domu - ka cilvēki jautājumos par vegānismu un homoseksuālismu, piemēram, tik bieži atsaucas uz kristietīgām vērtībām, kuras citos jautājumos ignorē.
Dzīvesbriedis man te zemāk arī pārmet, ka grauju vegānu reputāciju ar savu agresiju :), jā, es laikam neesmu tas labākais ideju rupors, atzīstu, bet tāpēc vien sēdēt un klusēt arī netaisos. laikam jāpiestrādā pie precīzākām ironijas formām, lai apvainotu tikai tos, kuri tiešām pelnījuši, nevis ikvienu, kas lasa un nepiekrīt

(ieliet vēl)(Parent)