vakar vienkārši vēlreiz noskatijos homo@lv "pilsoniskās stājas uzdročīšanai", kā saka Agnese Krivade, bet dabūju tikai taisnīgas dusmas un nolaistas rokas. Tur nebija ne visniecigākā signāla, ka kāds, kur nedomā, grasītos sākt domāt.
jā, manī vēl ir kaut kāds jaunības maksimālisms laikam, kas izpaužas naivā cerībā uz "progresu". vismaz jūtos izpildījusi savus necilos pienākumus pret "saprātu" :)