Cabaret Voltaire seit 1916
Cabaret Voltaire seit 1916 |
|
| (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| Cik labi, ka tomēr likumus neraksta pēc principa "šitas jau nav cilvēks." Nekādi necenšos kādu attaisnot, bet ir tik neiedomājami ērti pasludināt kaut kādus cilvēkus par neiedomājamām nobīdēm, necilvēkiem un vispār kaut kādiem mītiskiem radījumiem, kas nokrituši no kādas citas, daudz ļaunākas planētas. Ja mēs viņus visus izšausim, tad tik sāksies zelta laiki. Bet viņi ir cilvēki. Viņi tāpat ir piedzimuši mātēm un tāpat kaut kad bijuši mazi, un varbūt viņiem bērnībā bija mīļotais sunītis, ar kuŗu viņi gāja staigāties. Stipri iespējams, ka viņi tāpat priecājās par to, ka viņiem bērns piedzimis, lai arī bija nodzērušies/nonarkojušies tik tālu, ka nekādi nespēja par viņu parūpēties. Un pilnībā iespējams, ka nožēla ir pavisam īsta. That's the thing. Cilvēki -- īsti, dzīvi un tāpat uzbūvēti kā visi pārējie -- ir spējīgi uz absolūti šausmīgām lietām. Ikviens var nonākt tādos apstākļos, kad ir stipri, stipri jāpiepūlas, lai saglabātu cilvēcību -- un daudziem vienkāršāk ir viņu zaudēt. In fact, viens no pirmajiem soļiem, kā nokļūt līdz spējai darīt šausmīgas lietas, ir pasludināt kādu par necilvēku -- tad tās šausmīgās lietas nav jādara ar cilvēku, bet ar kaut kādu radījumu. Protams, ir arī tādi cilvēki, kam tiešām nav nekādu empātijas spēju un kas tiešām ir citādāki. Nevaru spriest, vai tas ir šis gadījums. |
| ||
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}