Nezinu, ko dara papucīts ar mammucīti. Nekontaktēju.
Bet sektām ir raksturīgā personas deindividualizācija noteiktas ticības kontekstā "mēs" masā, kas tiek nostatīta pretī draudīgajai "viņi" pseidomasai.
Ir zināmas aizdomas, ka indivīds, kura ticība ir viņa pārliecībā, nekad neuztvers nopietni uzbraucienus šai savai esības sistēmai. Bet sektanti, kas īsti nav pārliecināti par tiem piekārto koncepciju, redzēs jebkādu uzbraucienu kā apdraudējumu un agresiju.
Nevarētu teikt, ka tā tas ir konkrētajā gadījumā. Bet asociācijas rodas.
o, bet tieši jebkāda uzbrauciena redzēšanu kā apdraudējumu es izjūtu no gaļēdāju puses.
par sevi es jau teicu - "Un nav jau tā, ka es jūtīgi uztveru jebkuru joku vai parmetumu - mēs ar dzīvesbiedru arī mēdzam pašironizēties un paņirgāties (piemēram, par to, ka vegāni pozējot fotogrāfam nedrīkst teikt "siers")", mani drīzāk satrauc tas, ka prātīgi cilvēki uzbrauc ļoti jēlos bērnudārznieku līmeņos, nevis, ka uzbrauc vispār
Viņu līmenis, ir viņu problēma. Huļi satraukties?
Un kas tie tādi "gaļēdāji"? Tipa - tie tur ārā sliktie/nepilnvērtīgie/neapgarotie, etc. (brīžiem jūtama šāda "brāļu iekš dzīvnieku neēšanas" noskaņa attieksmē)? Bet nu pō, tā tik emo atkāpe.
Principā ir tā, ka visādas konceptuālās dzīvnieku neēšanas sabiedrībā nav gluži norma, tāpēc sabiedrības cilvēkam ir tikai normāli mulst pret visu, kas neatbilst vispārējai sistēmai. Neatkarīgi no intalekta un izglītības.