Cabaret Voltaire seit 1916 |
(no subject) | |||
---|---|---|---|
Ar konkrēti vegānismu man nepatīk sekojošais: 1) Daudzu vegānu tieksme sevi uzskatīt par pārākiem, dalīt pasauli "mēs svētie", "viņi, gaļēdāji" un sevi nostādīt par labākiem vai vairāk zinošiem, jo dzīvo "pareizi". Attiecīgi diskutēt ar viņiem ir lieki, jo atbilde būs vien "tu jau nesaproti". 2) Daudzu vegānu demonstratīvā izrādīšanās, kas izpaužas kā "esmu vegāns, LOOK AT ME". 3) Daudzu vegānu pravietismums un paštaisnums. Ja runā par kaitinošām īpašībām, tad mani visvairāk kaitina (kad ar to sastopos) vegānu meklējumi pēc produktu atvietotājiem, nu, tur vegānisku majonēzi un tādām lietām. Ja nu cilvēks no kaut kā atsakās, tad lai arī atsakās, nevis meklē pseidosubstitūtus! (Bet šis nav izmantojams kā arguments, tā ir lieta, kas mani kaitina, bet nu, daudzas lietas mani kaitina.) Un par vegānisma/dzīvnieku aktīvisma saprašanu - ko tur daudz saprast? Cilvēks pats izvēlas un viss. Man konkrēti tas šķiet diezgan stulbi, jo pasauli tāpat neizmainīs, un vegānisks dzīvesveids apgrūtina dzīvi (jo nākas pielāgoties, iepirkties specializētos veikalos etc etc), bet no otras puses kļūstu vecs un man pārsvarā ideoloģijas šķiet vairāk vai mazāk stulbas. Bet to each his own, nav mana daļa, ja kāds neēd gaļu vai dārzeņus vai atsakās no kaut kā. Tikai nevajag man bāzt sejā, ka man jādzīvo pēc tādas vai tādas mērauklas (ko diemžēl vegāni mēdz darīt). Salīdzinājums ar homoseksuālismu un neiecietību pret gejiem ir nevietā, jo (vismaz cik es zinu) mūsdienu pētījumi pārsvarā uzskata homoseksuālismu par iedzimtu lietu, nevis cilvēka izvēli. Attiecīgi neiecietība pret gejiem ir tas pats, kā neiecietība pret cilvēkiem ar iedzimtām slimībām, citu ādaskrāsu etc. Tomēr vegānisms ir katra paša izvēle, attiecīgi to var diskutēt daudz dažādākos līmeņos, nekā homoseksualitāti. |
|