buus bez pareiziem burtiem.
jaa, protams, protams. bet ja pavisam nopietni- man liekas, miegs ir tik trausla robezja ar to savu visdziljaako buutiibu, to trauslumu. atceros, piemeeram, kad dziivoju aarpus dzimteniites, ja gadiijaas pamosties un dzirdeet tik labi zinaamu, tomeer sveshu valodu, uzreiz taada nepatika, gribas kaut ko ljoti saveeju. ljoti tuvu.
un taa savaa zinjaa ir mana attieciibu meervieniiba. pamosties un nejust, ka tiek iedragaata tava personiskaa telpa. tajaa sekundes tuukstoshdaljaa, kuraa tu veel nezini, kur atrodies, kas esi, tu jau zini, ka tev blakus ir tas, kam tur jaabuut. veel nepamosties un jau pieglausties. un nozagt veel to pussapnju pusrealitaates pasauli, kuru tik gruuti sadaliit ar kaadu, un peeksnji tomeer- tik vienkaarshi.
ar to ieprieksheejo- jaa, taa ir. taapeec one night standiem notikt tik viegli, bet riitiem tik gruuti. jo riitos sevi neapmulkjot. riitos no sveshaa un neveelamaa gribas tikai beegt.
riiti man ir sveeti. riitos es driikstu izklausiities tieshi shitik skjebinosha:).
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}