"nejauši"- jā, karot cilvēki dodas ar domu, ka gan jau nevienam netrāpīs, sava prieka pēc palidināsies pa zilo debess jumu un margrietiņas paostīs. aha.
un protams, ka ir starpībā nemotivētos un motivētos noziegumos. tikai nabaga nogurdinātajai rietumu patērētājsabiedrībai garlaicīgi kara slaktiņi, kuros novāc kaut kadus neizglītotus tumsoņas, izraisa vien žāvas, nevis līdzjūtību un "pieliec savai profilbildei norvēģijas karodziņu".
Neba man tagad jāsāk virpot tekstiņi par kara būtību?
Tas, ka valsts tiek ierauta kara ir tikai pašu cilvēku vaina. It īpaši, ja tas ir pilsoņu karš. Nevajag nolaisties līdz ne mazāk liekulīgajam hipijpacifismam.
Bet attiecībā uz līdzjušanu nabaga norvēģiem - man šķiet tur vairāk nostrādā tāds savs/svešs princips. Teiksim, norvēģi mums ir tuvāka un saprotamāka tauta, nekā kaut kādi čučmeki, kam masu slepkavības ir ikdiena un bezmaz daļa kultūras.
Šeit var salīdzināt ar situāciju, kad vairāk tiek pārdzīvots par piekautu un aplaupītu draugu, nekā par kādu pusnepazīstamu personāžu, kurš turklāt vazājas pa apšaubāmām vietām, kā dēļ tiek aplaupīts bezmaz katru nedēļu.
bet tieši to es arī domāju, augšējā ierakstā vaicājot "vai tiešām mūsu līdzjūtības apmēri pret šādām pasaules nelaimēm ir atkarīgi tikai no tā, cik ļoti mēs spējam identificēties ar upuriem?"
un nedirs man te par hipijpacifismu, ne jau es te ar pseido puķu bērniņiem pudles tukšoju :]
Kāpēc tad tai līdzjušanai ir jābūt savādākai? Prasīt no cilvēces absolūto līdzjūtību un humānismu ir pārlieku daudz, bet šādas lielas prasības cilvēcei noved pie lielas vilšanās un jaunības mizantropijas.
Bet, kas attiecas uz tiem Puškinielas hipijbērniņiem, tad neatceros, ka ar kādu būtu īsti kaut ko tukšojis. Kaut kādi viņi visi bailīgi. Turklāt arī nepieklājīgi un daži pat tāda vai citā veidā agresīvi :(
piekrītu, būtu naivi ko tādu gaidīt un piktoties uz ikvienu, kas neseko absolūta humānisma ideāliem. bet es te vairāk runāju par godīgumu (ko laikam arī ir visnotaļ anivi gaidīt)
Varbūt vajadzētu priecāties par vismaz lokāla humānisma izpausmēm?
Bet es jau nezinu. Man ar empātīju vispār ir kaut kā diezgan vāji.
priecāties, ha, a kurš cibā rakstīs, kamēr es priecāšos? :)
Skumjie un dusmīgie hipsteri.