Nov. 8th, 2010 @ 10:45 am (no subject)
Tags:

vecais MAS jeb 7 lietas, ko jums par mani līdz šim nevajadzēja zināt (es vismaz tā ceru):
1. Agrākajā apzinātajā vecumā biju mazgadīgs kristietības fanātiķis. Mani bohēmiski-radoši noskaņotie vecāki bija šausmās un neizpratnē.
2. Nezinu, kā sauc vienu no manām vecmāmiņām, lai gan tiekamies vismaz pāris reizes gadā. Dzīves pirmajā pusē nebija vajadzības viņu saukt citādāk kā vien par vecmāmiņu, savukārt tagad esmu pārāk liela, lai šāda jautājuma uzdošana būtu normāla.
3. Man bērnībā bija paniskas bailes no kuģiem. Varēju krist histērijā tikai no kuģa bildītes grāmatā vien. Tiku tam pāri tikai pirms kādiem 2 gadiem.
4. Ja es būtu vīrietis, es būtu visnotaļ līdzīgs Goranam Bregovičam- to es pēc viņa intervijām noprotu. Un dažās bildēs mēs līdzīgi smaidam- tiesa, viņam sanāk jaukāk nekā man, bet tas tā.
5. Dīvainākais kompliments, ko esmu saņēmusi- es skūpstoties kā vīrietis.
6. Pusaudžu gados kaut ko nesaskaņojot ar vecakiem mēdzu bēgt no mājām gluži kā 80.to gadu popmūzikas videoklipu varones. Tiesa, ilgākais bija tikai 2 nedēļu trimda.
7. Ļoti patīk sajust, kā elektriskajās tējkannās uzvāroties ūdenim, atlec podziņa. Pielieku tai klāt pirksta galu un priecājos.
9 glāzītes
ieliet
ieraksts
Nov. 8th, 2010 @ 04:41 pm (no subject)
Kā tur bija- niecīga uzvara cilvēcei, liela man. Šodien uz ielas manot M. pretēji visām iepriekšējām reizēm mūsu komunikācijas vēsturē es nevis mēģināju uzsākt garlaicīgu small talk un tvert katru viņa klātbūtnes mirkli, bet centos nepamanīta turpināt uzsākto ceļu, lai netērētu laiku.
Tulīt paskaidrošu- ar M. iepriekšējā teikumā apzīmētais puika bija mana pirmā (un pagaidām pēdējā) mīlestība, kurā es 6 gadus biju neglābjami nelaimīgi (ja neskaita pāris skaistas naktis)iemīlējusies. Viņa dēļ aizgāju mācīties mākslas vidusskolā un sāku pīpēt; maniem draugiem lieliskas izklaides sagādāja tas, kā viņa klātbūtnē allaž pašpārliecinātā dejot pēkšņi pārvērtās mazā, nosarkušā stosteklī, kas ne vārda pār lūpām nevar dabūt. Aptuveni 3 reizes, ieraugot M. ēdnīcā, man no rokām ir izkritusi kafijas krūze, apšļakstot visas tuvumā esošās smukās kleitas. Apkaunojošākās reakcijas uz viņa klātbūtni nemaz nepieminēšu.
Un jā, tātad tagad es šai kādreizējai kulta personai spēju paiet garām bez jebkāda veida emocijām- re, cik es liela izaugusi :)
vienīgais, kas no šīs pusaudziskās apmātības manī atlicis, ir vājība pret labsirdīgiem vīriešiem un tā lai tas paliek mūžīgi mūžos, Filmas Beigas, titri, kinozālē iedegas gaismas, skatītāji izklīst, apkopēja saslauka popkornu no grīdas.
12 glāzītes
ieliet
ieraksts