Nov. 8th, 2010 @ 04:41 pm (no subject)
Kā tur bija- niecīga uzvara cilvēcei, liela man. Šodien uz ielas manot M. pretēji visām iepriekšējām reizēm mūsu komunikācijas vēsturē es nevis mēģināju uzsākt garlaicīgu small talk un tvert katru viņa klātbūtnes mirkli, bet centos nepamanīta turpināt uzsākto ceļu, lai netērētu laiku.
Tulīt paskaidrošu- ar M. iepriekšējā teikumā apzīmētais puika bija mana pirmā (un pagaidām pēdējā) mīlestība, kurā es 6 gadus biju neglābjami nelaimīgi (ja neskaita pāris skaistas naktis)iemīlējusies. Viņa dēļ aizgāju mācīties mākslas vidusskolā un sāku pīpēt; maniem draugiem lieliskas izklaides sagādāja tas, kā viņa klātbūtnē allaž pašpārliecinātā dejot pēkšņi pārvērtās mazā, nosarkušā stosteklī, kas ne vārda pār lūpām nevar dabūt. Aptuveni 3 reizes, ieraugot M. ēdnīcā, man no rokām ir izkritusi kafijas krūze, apšļakstot visas tuvumā esošās smukās kleitas. Apkaunojošākās reakcijas uz viņa klātbūtni nemaz nepieminēšu.
Un jā, tātad tagad es šai kādreizējai kulta personai spēju paiet garām bez jebkāda veida emocijām- re, cik es liela izaugusi :)
vienīgais, kas no šīs pusaudziskās apmātības manī atlicis, ir vājība pret labsirdīgiem vīriešiem un tā lai tas paliek mūžīgi mūžos, Filmas Beigas, titri, kinozālē iedegas gaismas, skatītāji izklīst, apkopēja saslauka popkornu no grīdas.
12 glāzītes
ieraksts

Add to Memories
Tell A Friend
From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message:

Notice! This user has turned on the option that logs your IP address when posting.