Oct. 4th, 2010 @ 02:39 pm (no subject)
Tags:

Atceroties vecos laikus, kad ar jaunajiem wannabe intelektuāļiem spējām līdz rītam vīnojot runāt par ķipa literatūru, ķipa pasauli, ķipa mākslu, saprotu, ka no tā visa manā šībrīža eksistencē palikušas tikai atmiņas un tagad kopā sanākšanu kodolu veido vēlme pēc iespējas ātrāk piedzerties un padejot pie 90.to gadu popmūzikas.
 Lai gan nekad nevajag novērtēt par zemu šo spēju dzīvot vienkārši,vai ne )
Oct. 4th, 2010 @ 03:15 pm (no subject)
Tags:

Elvija šodien atzina, ka manā vannas istabā ir vēl aukstāk nekā ārā, tāpēc visi tie, kas vasarā sūkstījās par neizturamo karstumu un kam ārā vēl nav pietiekami drebinoši, ir velkomēti nākt apmierināt savus aukstuma receptorus manā vannas istabā
Oct. 4th, 2010 @ 11:56 pm (no subject)
Tags:

Nu tad beidzot! 370.lappusē, kas ir nieka 12 lpp. pirms grāmatas beigām, Hanss Kastorps visbeidzot uzrunā Klaudijas Šošā jaunkundzi, kas man likās tā arī nekad nenotiks.
Kautrīgi vīrieši, protams, ir ļoti jauki; jauki ir arī vīrieši, kas vienmēr rīkojas apņēmīgi un drosmīgi, bet visjaukākie ir kautrīgie puikas tajos brīžos, kad spēj pārvarēt savu hronisko nedrošību.
"Sievietēm jau vispār ir sveša jebkāda līdzjūtība vai rūpes par tādu kaislību neprātu- viņas acīmredzot jūtas šai stihijā drošāk nekā vīrietis, kurš jau pēc sava rakstura atrodas no tās patālu, un, ja viņš tur iekļūst, tad allaž tiek saņemts ar izsmieklu un ļaunu prieku. Jāteic, ka no līdzjūtības un rūpēm viņš arī būtu atteicies."
(c)Tomass Manns, Burvju kalns, 370.lpp.