Oct. 4th, 2010 @ 11:56 pm (no subject)
Tags:

Nu tad beidzot! 370.lappusē, kas ir nieka 12 lpp. pirms grāmatas beigām, Hanss Kastorps visbeidzot uzrunā Klaudijas Šošā jaunkundzi, kas man likās tā arī nekad nenotiks.
Kautrīgi vīrieši, protams, ir ļoti jauki; jauki ir arī vīrieši, kas vienmēr rīkojas apņēmīgi un drosmīgi, bet visjaukākie ir kautrīgie puikas tajos brīžos, kad spēj pārvarēt savu hronisko nedrošību.
"Sievietēm jau vispār ir sveša jebkāda līdzjūtība vai rūpes par tādu kaislību neprātu- viņas acīmredzot jūtas šai stihijā drošāk nekā vīrietis, kurš jau pēc sava rakstura atrodas no tās patālu, un, ja viņš tur iekļūst, tad allaž tiek saņemts ar izsmieklu un ļaunu prieku. Jāteic, ka no līdzjūtības un rūpēm viņš arī būtu atteicies."
(c)Tomass Manns, Burvju kalns, 370.lpp.
3 glāzītes
ieraksts

Add to Memories
Tell A Friend
From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message:

Notice! This user has turned on the option that logs your IP address when posting.