|
Cheers! visām tām, kuras netiks apprecētas Vestminsteras abatijā! |
Kāpēc bankas karšu PIN sastāv no 4 cipariem? | 1. Feb 2010 @ 18:01 |
---|
|
Tāpēc, ka inženieris, kurš nodarbojās ar sistēmas ieviešanu uzskatīja, ka 4 cipari ir maksimums, ko viņa sieva spēs atcerēties.
http://www.bbc.co.uk/programmes/b00q9hvv |
Rīgas satiksme | 7. Dec 2009 @ 17:54 |
---|
|
Es te tā nedaudz padomāju par Rīgas Satiksmi.
Tātad, lai nobrauktu aptuveni 25 minūtes vidēji normālā Rīgas autoceļu satiksmē benzīnā aiziet aptuveni ~ 1.50 Ls. Pieņemsim, ka tas ir laiks, kas jāpavada ceļā pilsonim A no mājām uz darbu. Pieņemsim, ka viņam ir ļoti paveicies un viņš ir atradis vēl 4 cilvēkus, kas ir gatavi mērot to pašu maršrutu un līdzvērtīgi sadalīt visus izdevumus. Tātad viens brauciens katram benzīnā izmaksā 0.30 Ls. Pieņemsim, ka iedomātais pilsonis A ik pa 5 gadiem gadiem nopērk 10'000 Ls vērtu mašīnu un katru dienu notiek divi braucieni. Tātad amortizācijas izmaksas ir: 10'000/5 = 2'000 Ls gadā visiem cilvēkiem; 2'000/5 = 400 Ls gadā vienam cilvēkam; 400/365 = 1.1 Ls dienā; 1.1/2 = 0.55 Ls par braucienu,
kas kopā ar izdevumiem par benzīnu nozīmē karaliskus 0.85 Ls par braucienu, kas ir samērā līdzvērtīgi RS pieprasītajiem 0.80 Ls.
Tagad rodas jautājums - kāpēc neaizstāt Rīgas Satiksmi ir komfortablākiem braucieniem privātajos auto, ja izmaksas ir samērojamas? Un vēl viens jautājums - kas īsti notiek Rīgas Satiksmē, ja viņi nespēj nodrošināt pakalpojumus par zemāku cenu kā absolūti individuāls transports, jo visi mani pieņēmumi par izmaksām ir vairāk uz dārgāko galu - nemaz nerunājot par iespējām izvēlēties lētāku degvielu, kā arī ekonomiskāku transportlīdzekli. |
Max Tegmark | 20. Jun 2009 @ 00:12 |
---|
|
The foundation of my argument is the assumption that there exists an external physical reality independent of us humans. This is not too controversial: I would guess that the majority of physicists favour this long-standing idea, though it is still debated.
http://arxiv.org/abs/0709.4024 |
|
Legislation of M.Aemilius Scaurus, consul in 115 B.C., supported by the censors, prohibited dormice, shellfish and imported birds. P. Licinius Crassus, austere father of the later triumvir, consul in 97 and censor in 89, re-enacted the last two laws without much variation, probably as aedile some time before 102.B.C.
From "Life and Leisure in Ancient Rome" by J.P.V.D. Balsdon |
» Zināšanās - spēks! |
Kalifornijas zinātņu akadēmija esot veikusi nelielu aptauju. Šādi bija jautājumi (iekavās norādīts pareizo atbilžu procents):
Cik ilgs laiks Zemei nepieciešams, lai apriņķotu Sauli? (53%) Vai pirmie cilvēki dzīvoja vienā laikā ar dinozauriem? (59%) Cik procenti no Zemes virsmas ir klāti ar ūdeni? (47%)
Pareizi visus trīs jautājumus atbildēja 21% respondentu. Bet papildjautājumu - par to, cik procenti no visas pasaules ūdens ir saldūdens - tikai 1%.
Discover magazine
15. Mar 2009 @ 23:25
|
» Personības frizika |
Problēma: Labs cilvēks dara daudz laba citiem. Darīt citiem labu nozīmē ieguldīt zināmas pūles, vai paciest noteiktas neērtības. Paciešot neērtības un nopūloties cilvēks paliek mazāk laimīgs. Līdz ar to ar statistisku precizitāti var teikt, ka labs cilvēks = ne pārāk laimigs cilvēks. Un patiešām - sabiedrības morāle jau izsenis izceļ cietējus, piešķirot literāru spīdumu lietām, kuras pēc būtības neviens saprātīgs cilvēks nevēlētos piedzīvot.
Jautājums: Vai apziņa par būšanu sociāli pozitīvi novērtētam pat ne tik daudz sabiedrības, cik savās acīs, atsver enerģijas patēriņu un komforta kritumu, kas rodas darot labus darbus?
Uzdevums: Atrodiet kļūdu augstāk aprakstītajā spriedumā!
23. Feb 2009 @ 23:59
|
» (No Subject) |
Yes, I can.
5. Jan 2009 @ 23:45
|
» Ms. Klobex educational foundation |
Šeit ir visai interesanti video par to, kāpēc īsti ASV banku sistēmā ir krīze - http://marketplace.publicradio.org/videos/whiteboard/
And now for something completely different - dzemdes kakla fotogrāfijas dažādās cikla dienās - ļoti noderīgi lasītājiem, kuriem tāds ir. Skati varētu aizskart jūtīgākos no šī bloga lasītājiem, tāpēc aplūkojiet tos paši uz savu atbildību. http://beautifulcervix.com/photos-of-cervix/
7. Dec 2008 @ 21:58
|
» Social bunny. |
Tas sākās ar šo linku - Te. Tad mēs ar draudzeni sākām pārspriest šī procesa iespējamos panākumus pie locekli nēsājošajiem indivīdiem. Mana draudzene apgalvoja, ka pazīstot vīrieti, kuru vairāk interesējot citas lietas. Ciniskā neticībā metos pie cilvēkiem, kas attiecīgajā brīdī bija online manā skype listē (tiem, kuri man likās kā pret šādu jautājumu neiebilstoši)(praktiskā feminisma dēļ neizlaidu arī sievietes) un uzdevumu viņiem jautājumu: Izvēlies vienu no šiem - a) Matu bužināšana b) Muguras kasīšana c) Striptīzs
Visas manas labās cerības apstiprinājās brīdī, kad visi locekļainie (izklausās līdzīgi recekļainie) vienbalsīgi izvēlējās striptīzu, bagātinot to ar starpsaucieniem: "Man patīk šovinistisks workout" "guys love striptease"
Tikmēr daiļās būtnes viennozīmīgi izvēlējās b, tiesa gan konteksta dēļ vispirms apjautājoties, kurā procesa pusē viņām jāatrodas. Kāds īpaši daudzsološs eksemplārs pat izteica preferenci uz c) izpildīšanas gadījumā - bet lai novērstu rindu pie viņas balkona - tas attiecoties tikai uz patīkamu kompāniju.
14. Nov 2008 @ 00:37
|
» Deeper and deeper |
Aizvien biežāk man laboratorijas darbu secinājumos ir jāraksta "šobrīd par eksperimentāli visprecīzāk izmērīto vērtību tiek uzskatīta", nevis "teorētiski aprēķinātā vērtība ir". Jautājums kāpēc fizikālās konstantes ir precīzi tādas, kādas tās ir, ir visai sarežģīts. Seklākā no atbildēm ir tāda, ka tās ir atkarīgas no mērvienību sistēmas. Tomēr tas neatbild uz jautājumu, kas notiktu, ja konstanšu vērtības būtu nedaudz savādākas tajā pašā mērvienību sistēmā. Pastāv uzskats, ka izmainot kādu no fundamentālajām konstantēm pavisam nedaudz, pasaule, kādu mēs to pazīstam, nevarētu eksistēt. Te gan uzreiz būtu jāpiesauc antropais princips - mēs eksistējam tāpēc, ka konstantes ir tādas, kādas viņas ir, nevis tāpēc, ka dievišķais pirksts ir tās pieskaņojis.
Fundamentālās konstantes ir savā starpā saistītas. Nedaudz precīzāk uzzinot vienu no tām, nākas pieskaņot pārējo vērtības. Tāpēc viena no tām ir pieņemta par fundamentālo no fundamentālajām konstantēm - gaismas ātrums ir zināms pilnīgi precīzi. Un sakarā ar to, ka metrs ir definēts kā attālums, ko gaisma noiet noteiktā laikā, mainīsies metra, nevis gaismas ātruma vērtība. Šī īpatnība tikai uzsver to, cik nosacītā pasaulē mēs dzīvojam. Man ir iespaids, ka ne-fiziķi no fiziķiem gaida fundamentālu noteiktību.
8. Nov 2008 @ 22:30
|
» and proud of it! pt.2. |
Ar mani šodien atgadījās pirmais sexual harassment gadījums. Stāvot pie tramvaja durvīm piedzēries idiots mēģināja aptaustīt manus augšstilbus. Es viņam iegāzu pa seju ar somiņu.
Feministu blogi noder.
3. Nov 2008 @ 00:08
|
» (No Subject) |
Cilvēks piedzimst viens un nomirst viens. Maybe there's a reason why donkeys shouldn't talk?
24. Okt 2008 @ 22:50
|
» Par Dzīvi un Mākslu - The 50 Greatest Love Letters of All Time |
Viens no manas dzīves priekiem ir iespēja pirkt grāmatas. Par labu ar tik sentimentāli pārspīlētu virsrakstu apveltītas grāmatas pirkšanai mani pārliecināja iekļauto vēstuļu autoru vārdi - Prusts, Kafka, Vailds. Un nē, šī nav tā pati, ko "Sex and the City" filmā lasa Kerija Bredšova.
Lai arī kopumā izlase cieš no amerināniskuma tā naivitātes, plakanības un patriotisma izpausmēs - vairākas iekļautās valstvīru vēstules savām pacietīgi gaidošajām sievām nav pelnījušas atrasties blakus Eiropas literārajiem gigantiem (Franklins ir izņēmums), tomēr labā ziņa ir tā, ka vesela nodaļa ir veltīta naida un šķiršanās epistulārajām izpausmēm.
Dzīvei, atšķirībā no mākslas jeb tiem meliem, par ko pārvēršas emocijas izteiktas vārdos, piemīt nepacilājošs vieglums - daži no stāstiem beidzas ar šķiršanos, daži - ar kopābūšanu līdz mūža galam.
10. Aug 2008 @ 22:34
|
» Viss, kas nav fizika, nav zinātne, bet gan marku kolekcionēšana |
Šī ir atbilde Kamazam uz jautājumu par to, vai humanitārās un sociālās zinātnes nav viens un tas pats. Pirmkārt, tīri formāli šāds dalījums pastāv jau vien aplūkojot LU fakultātes - eksistē Sociālo zinātņu fakultāte, kas pastāv atsevišķi no Filoloģijas, Vēstures un Filozofijas un tamlīdzīgām fakultātēm. Otrkārt, jautājums ir par to, vai šāds dalījums ir noderīgs - vai ne-eksaktajām nodarbēm (vārds "zinātne" ir pārāk neprecīzs) ir kāds būtiskas iekšējas atšķirības. Mans viedoklis ir tāds, ka šādas atšķirības eksistē un dalījums ir iespējams. Humanitārās zinātnes manā uztverē nodarbojas ar cilvēku - grāmatām, ko viņš spēj sarakstīt un lasīt, mūziku, ko viņš spēj sacerēt un klausīties, domām par viņa eksistences jēgu un būtību (lai gan eksistē vismaz viens novirziens, kas cenšas pieskaitīt filozofiju pie eksaktajām zinātnēm - kāda neiedomājama augstprātība), vienlaikus stingri apzinoties, ka par spīti tehnniskajiem paņēmieniem, kādus ir iespējams pielietot, jebkādu rezultātu interpretācija ir augstākā mērā subjektīva. Un tad mums ir sociālās "zinātnes", kas runājot par šo pašu komplicēto, vāji loģisko un melīgo izpētes objektu - cilvēku, piepeši uzskata, ka savācot viņus barā un uzdodot muļķīgus jautājumus, augstāk minētās personu grupas indivīdu prāti sakontaktēsies un savstarpēji izslēgs viens otra sliktās iezīmes, galarezultātā izspļaujot Sakarīgu Viedokli, kas ir tāpat kā atrasties leopardu būrītī un mēģināt uzzināt pēc cik ilga laika tu kļūsi par kaķu barību, ļoti daudz reižu mērot vidējo attālumu starp eksperimentu objektiem raksturīgajiem plankumiem - beigās ir iespējams nonākt pie kaut kādiem secinājumiem.
3. Jul 2008 @ 00:57
|
» Pwnage |
Šie Jāņi iezīmējās ar vēl nepieredzētu feminisma uzvaru.
25. Jun 2008 @ 01:22
|
» You ain't no fun anymore |
Jau diezgan pasen mūžīgi viskijā slīkstošais ex-trockists Kristofers Hičenss savā, man diemžēl nu jau pārāk labi pazīstamajā I-don't-care apzināti kaitinošajā arogancē, ir atļāvies postulēt viedokli par sievietēm un humoru. http://www.vanityfair.com/culture/features/2007/01/hitchens200701 Zinot, ka jebkādi argumenti atleks no Hičensa un viņam līdzīgo nīlzirgiem piedienīgās ādas, atļaušos tikai piebilst, ka man bail, ka viņš pats neizietu evolūcijas sūro pārbaudījumu manā pieticīgajā gadījumā, tāpēc Hičensam, iespējams būtu bijis labāk piedzimt par sievieti.
10. Jun 2008 @ 13:24
|
» Pirmdienas citāts |
"Envy never comes to the ball dressed as envy, it comes dressed as high moral standards or distaste for materialism." - Martin Amis
21. Apr 2008 @ 09:09
|
|
|