Viss, kas nav fizika, nav zinātne, bet gan marku kolekcionēšana | 3. Jūlijs 2008 - 00:57 |
---|
Šī ir atbilde Kamazam uz jautājumu par to, vai humanitārās un sociālās zinātnes nav viens un tas pats. Pirmkārt, tīri formāli šāds dalījums pastāv jau vien aplūkojot LU fakultātes - eksistē Sociālo zinātņu fakultāte, kas pastāv atsevišķi no Filoloģijas, Vēstures un Filozofijas un tamlīdzīgām fakultātēm. Otrkārt, jautājums ir par to, vai šāds dalījums ir noderīgs - vai ne-eksaktajām nodarbēm (vārds "zinātne" ir pārāk neprecīzs) ir kāds būtiskas iekšējas atšķirības. Mans viedoklis ir tāds, ka šādas atšķirības eksistē un dalījums ir iespējams. Humanitārās zinātnes manā uztverē nodarbojas ar cilvēku - grāmatām, ko viņš spēj sarakstīt un lasīt, mūziku, ko viņš spēj sacerēt un klausīties, domām par viņa eksistences jēgu un būtību (lai gan eksistē vismaz viens novirziens, kas cenšas pieskaitīt filozofiju pie eksaktajām zinātnēm - kāda neiedomājama augstprātība), vienlaikus stingri apzinoties, ka par spīti tehnniskajiem paņēmieniem, kādus ir iespējams pielietot, jebkādu rezultātu interpretācija ir augstākā mērā subjektīva. Un tad mums ir sociālās "zinātnes", kas runājot par šo pašu komplicēto, vāji loģisko un melīgo izpētes objektu - cilvēku, piepeši uzskata, ka savācot viņus barā un uzdodot muļķīgus jautājumus, augstāk minētās personu grupas indivīdu prāti sakontaktēsies un savstarpēji izslēgs viens otra sliktās iezīmes, galarezultātā izspļaujot Sakarīgu Viedokli, kas ir tāpat kā atrasties leopardu būrītī un mēģināt uzzināt pēc cik ilga laika tu kļūsi par kaķu barību, ļoti daudz reižu mērot vidējo attālumu starp eksperimentu objektiem raksturīgajiem plankumiem - beigās ir iespējams nonākt pie kaut kādiem secinājumiem.
|