"Parasti tauta tikai sadragā vienu briesmoni, lai celtu vēl briesmīgāku tā vietā. Scepteris staigā no vienām rokām otrās, kamēr nonāk pie tāda, kam ir diezgan viltības, lai tautu pieradinātu pie važām, un kas spēj iegūt diezgan varas, lai tautu nospiestu stulbā trulumā."
"Līdz ko jaunā pilsoņu sabiedrība, vajadzības spiesta, ir nodevusi savu varu un likumu izpildīšanu viena cilvēka rokā, tas jau mācās izlietot nelietīgi kā vienu, tā otru. Viņš ir tautas augstākais tiesnesis; bet augstākais likums, kam viņš klausa, ir paša iedomas un paša iegriba. Viņš ir tautas augstākais vadonis; bet viņš vada tautu, vienīgi lai sasniegtu savus savtīgos nolūkus. Lai tos realizētu, viņam nekas nav par svētu, nekas nav par dārgu. Atsevišķais cilvēks un tauta viņa acīs vairs nav nekas patstāvīgs: tie ir tikai skrūvītes - ne valstī, bet tai mašinērijā, kas dod spēku viņa varaskārei. Viņš droši runā uz abiem, tāpat kā grieķu vadoņi pie Trojas: "Karā tev nozīme maza, vēl mazāka padomē bija.""
"Kāda tauta ir nobriedusi revolūcijām, vispārdrošākajiem pasākumiem nevis tad, kad tās posts sasniedzis augstāko pakāpi, bet tad, kad tā visu savu postu visdzīvāk sajūt: tas ir laikmets, kurš ne vienmēr sakrīt ar pirmo, bet parasti tam seko, kas notiek aiz viegli saprotamiem iemesliem. Posta visaugstākā pakāpe notrulina prātu un apstulbina. Ikvienu pārāk daudz nodarbina viņa pašreizējās sāpes un vajadzības, lai viņš vēl spētu saskatīt vispārīgo un raudzīties nākotnē."
"Vēsture mums māca, ka katra tauta savas satversmes un gara attīstības gaitā pārdzīvo trīs pakāpes, kurās tā visdziļāk sajūt savu postu, bet arī savu spēku, un tātad nemitīgi, vai nu sekmīgi, vai nesekmīgi, rauga uzlabot savu stāvokli. Saskaņā ar to pastāv tikai trīs īsti sacelšanās veidi: proti, tautas vai, pareizāk, tās labāko ļaužu sacelšanās pret vienu tirānu; tautas vienas daļas sacelšanās pret tās pašas tautas otru daļu, tas ir, apspiesto kārtu sacelšanās pret tās pašas tautas otru daļu, tas ir, apspiesto kārtu sacelšanās pret apspiedējiem; visas tautas sacelšanās pret kļūdainu valsts satversmi, pie kam par tās kļūdām parasti gan kā satversmes reprezentantiem jāmaksā tiem, kuru rokās atrodas vara."
Iz G. Merķelis "Latvieši".
