klasika

Nekas šai pasaulē nav skumjāks par cilvēku, kas pazaudējies un nezina, kurp dodas.

LRAL

Ja kas var notikt otrreiz, tad tas var atkārtoties bezgalīgi.

Par vienu lietu man nebūs žēl, ja vairs nedzīvotu Torņakalnā. Par to skudru pūžņa pēc lietus sindromu topošo satiksmes dalībnieku vidū. Lai gan, ko man skudras nodarījušas, tās pat tipina raitāk un mērķtiecīgāk.

Attaisnošanās ir tikai tad, kad kāds tevi piedraud nogalēt, visos citos gadījumos tā ir paskaidrošana.

Tikai sāc mazliet pazaudēt negantās bailes un pieņemt savas dzīvnieciskās tieksmes, lai uzreiz tā mierīgāk un drošāk ap sirdi, kad pa plašo pasauli kaut ko meklēt ej.

Cilvēks ir kā būvlaukums, ar saviem trūkumiem un brīnišķībām. Tas tiek postīts, kārtots, tīrīts un atkal piemēslots, līdz visbeidzot ieģērbts glītā frakā tas stāv savā dienās noputējušā tērpā vientuļš līdz dzīves izskaņai.

Sievietēm pat ir ieteicams tīši dažkārt tēlot vājas, nespēcīgas, ievainojamas un, iespējams, pat nevarīgas būtnes lomu, ai, kā par tevi tad uztraucas un rūpējas, ai, cik pēkšņi visi vīriešcilvēki sāk nemierīgi kļūt, jo nu beidzot var pildīt savu svētā samārieša lomu. Mīļās dūdiņas, neesiet visuvarošas!

( Lieldienu mežs )

Atgriešanās pie vecajām lietām un nodarbēm noved cilvēku pie jaunām apjautām, tikai jautājums, vai tas ir ceļš, kas ejams vienam vai pašam?