klasika

Cilvēki visa mūža garumā pielāgojas lielajam Nekam, bet nekad nemainās.
'Nekad nesaki nekad' arguments ir nekāds, lai vismaz kaut ko savā burvībā varētu atspēkot.

Nepazaudē iespēju kaut ko iegūt un nepazaudē to, ko jau esi atradis, jo arī ilgas pēc kārotā var novest elles mokās.

Ar izvēli ir kā ar garšīgām kūkām. Dikti kārojas, bet tā arī neapēd, jo negribas samaitāt smuko vāciņu nezināmā satura dēļ.

Vai arī sāk ēst, bet pēc pāris kumosiem šķīvis ar šķebinoši saldo kūku tiek pastumts malā.

Isaac and more

Cilvēki ir gana attapīgi, lai nojaustu, ko viņi spēj paveikt, un gana stulbi, lai nezinātu, kā to likt lietā.

Dievs ir dekorators ar savdabīgu humora izjūtu. Skatuves noformējums skaists, bet aktieri ta sūdīgi.

Vudijs ir iemīlējies savā lielā ābola nervozajā tēlā. Ir pagājušā gadsimta septiņdesmitie vai pagājušais gads, nekas nav mainījies. Filmas var skatīties vienu pēc otras kā seriālu, un nejūt, ka kaut kas ar gadiem tomēr mainīsies.
Atj. Ja nu vienīgi viņš atstieps kājas. /:

Vienpatībai ir jāliek strādāt, lai tā nepārvēršas absolūtā izolētībā, bet gan produktīvā procesā.
Nevaru izstāstīt, ko esmu piedzīvojusi pēdējās pāris dienās, bet vidusskolu atgādinošās sajūtu atbalsis ir destruktīvas, tāpēc izdomāju sev jaunu nodarbošanos. Tā vietā, lai izdzertu tēva it kā nejauši atstāto ruma pudeli blakus manam datoram (pat glāzīte smuki palikusi uz mana tējas krūzes palikņa), izdarīju to, kas spontāni ienāca prātā. Zināt, kā tas ir, kad pazūd pamats zem kājām? Es zinu! Pēkšņi zemes vietā tukšums, un tu esi līdz krūtīm sniegā, kājas karājas visumā, lielā kā kosmosā, kur šķiet, ka materialitātei ir nulles vērtība. Nabaga fotoaparāts līdz ar mani iegrima līdz acīm baltajā segā un sāka pašdarbnieciski apstrādāt bildes ar sendienu jeb miglas efektu, kas tālu neatpalika arī no laikapstākļu šarma. Paldies visuvarenajam sniega dievam, kas man neļāva pazust tumšajā bezdibenī dziļi zem zemes!

( kā dēļ es iekritu kanalizācijas akā )

Kad pusmetra attālumā no tevis nobūkšķ un sīkos gabalos sadalās ledus-sniega blāķis, kam uz jumta dienas saulītē par karstu gozēties, sāk šķist, ka nekas šodien nav bijis tik nenozīmīgs kā šis nule notikušais labā laika atentāts. Jo turpat, pāris metrus uz priekšu, no debesīm krīt smalks lietutiņš, tu aizver acis un droši soļo pretim savai brīvībai.