pieņemt un saprast, ka otrs kko nevar vai vnk negrib, arī nozīmē pārkāpt pāri saviem principiem:) man arī ne īpaši patīk strādāt ar kādu kopā, bet viss atkarīgs no cilvēka. parasti jau kkā izdodas sevī ielīst un netraucē ne tas otrs man, ne es viņam.
Ja man ir sevi kaut kādā mērā jāierobežo kopā strādāšanas brīdī, tad kāpēc lai tas otrs arī neizdarītu kaut ko sev tik nekomfortablu, kā to dara visi citi. Tad jāprasa, ar ko viņš ir tik īpašs, ka nevar sev aizliegt kaut ko nevarēt vai negribēt? Ja tu zinātu, cik tas no manis prasa un izspiež... Es skaidri apzinos, cik man labi paliktu, ja es viņiem to varētu pateikt, bet es to nesaku un cenšos pielāgoties, bet no tā nekas produktīvs nerodas, ja tu saproti, ko es domāju. Vot tā, mana pēdējo dienu sāpe.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
man arī ne īpaši patīk strādāt ar kādu kopā, bet viss atkarīgs no cilvēka. parasti jau kkā izdodas sevī ielīst un netraucē ne tas otrs man, ne es viņam.
Ja tu zinātu, cik tas no manis prasa un izspiež... Es skaidri apzinos, cik man labi paliktu, ja es viņiem to varētu pateikt, bet es to nesaku un cenšos pielāgoties, bet no tā nekas produktīvs nerodas, ja tu saproti, ko es domāju. Vot tā, mana pēdējo dienu sāpe.