| |
[Oct. 14th, 2005|12:44 pm] |
Iestājās nevaikls klusums. Hermione košļāja lūpas, bija skaidri redzams, ka viņa vēlas kaut ko pajautāt Harijam, bet nevar saņemt drosmi. Zēns savkārt lūkojās uz meiteni domādams, vai viņam vajadzētu uzdot to jautājumu, kurš viņu interesē...
-Klausies, Hermione...-Harijs uz brīdi apklusa.- Kāpēc Maksūra savāca tevi no Mikstūru eksāmena? Pie tam vēl ar visām mantām? Vai patiešām tu...izdarīji kaut ko tādu, ka tevi...nepielaida...tas ir padzina no eksāmena? Meitene kādu brīdi klusēja it kā cenzdamās piemeklēt īstos vārdus un tad klusu teica:
-Es neko neizdarīju. Mani vienkārši noņēma no eksāmena...Maksūra teica, ka...nevarēs sastādīt stundu sarakstu sakarā ar to, ka es esmu izvēlējusies vairāk priekšmetu nekā vajadzēja...Laikgriezi es vairs negribu izmantot, un tā man nacās atteikties no mikstūrām...
-O-o...Man žēl...
-Jā, žēl, ka es nepaspēju izpildīt darbu līdz galam...kaut vai, lai...pārbaudītu sevi...
-Nesatraucies,- Harijs pasmaidīja.- Ja man izdosies sadraudzēties ar Strupu, tad es palūgšu, lai viņš sarīko eksāmenu speciāli priekš tevis.
Hermione arī pasmaidīja.
-Nu nekas! es palūdzu Maksūrai, lai viņa paziņo man šī mikstūru testa rezultātus. Un vakar viņa man pateica, ka Strups ir jau visu pārbaudījis.
-Un?- Harijs aizturēja elpu.
Priekš viņa tas bija ne jau vienkārši tests, bet gan tieši tas, kam bija biedējošais nosaukums "Eksāmens".
-Visi ir izgāzušies!- ar tādu kā nelielu ļauna prieka pieskaņu paziņoja meitene.- Izņemot kādu vienu. Vārdu Maksūra gan nenosauca, bet pateica, ka tas bija vienīgais "Lieliski".
Es domāju, ka tas bija Malfojam, bet neesmu līdz galam pārliecināta...Nu, un tātad...Strupam nav gandrīz neviena ko ņemt uz T.R.I.T.O.N.I.E.M. Vēl pāris cilvēku ir knapi aizvilkuši līdz "apmierinoši, bet vēl kāds gudrinieks ar grūtībām ir izvilcis līdz "Labi"...Nu un labi.
Uz tikšanos.
Hermione aizskrēja, bet harijs manāmi sadrūmis palika sēžot.Vēl vien plāna punkts bija ar blīkšķi izgāzies.Viņš nešaubījās par to, ka pat tas pats "Labi" nepieder viņam. Drīzāk to Strups ir izvilcis Malfojam, kurš jāpiezīmē, ka norakstīja no Harija ne jau pilnīgi visu.
Jā neredzēt man mikstūrās T.I.T.O.N.U.S...Un aurora darbu...-Viņš rūgti noteica pats sev. |
|
|
| |
[Oct. 14th, 2005|01:57 pm] |
7. nodaļa
Šī nepatīkamā doma tik ļoti nomāca Hariju, ka Viņš gandrīz vai izgāzās Pārvērtībās. Viņš sēdēja eksāmenā, skatījās vienā punktā un domāja, ko gan, lai viņš dara...Mesties Strupa priekšā uz ceļiem un lūgties, lai atļauj kārtot eksāmenu vēlreiz? Ielīst profesora kabinetā un izlabot sev atzīmi? Vienkārši ierasties uz nodarbībām, pat ja viņu pie tām nepielaidīs?...Neviens no šiem variantiem Harijam nepatika. Viņš jau sāka apdomāt kādu jaunu plānu, kad viņa domas pārtrauca profesores Maksūras balss:
-Mister Poter, kāpēc jūs neatbildat uz jautājumiem?
Zēns atjēdzās un palūkojies uz savu eksāmenu lapu ar šausmām apjēdza, ka nav vēl atbildējis pilnīgi ne uz vienu jautājumu.
-Es...e-e-e...Pomfrī madāma teica, ka tās ir "Impēriusa"radītās sekas,- Harijs sameloja.
-Labi,- Maksūra saknieba lūpas- zēnam izlikās, ka viņa nenoticēja viņa stāstam.- Es jums došu laiku uz jautājumiem pēc eksāmena praktiskās daļas, bet tagad paņemiet savu nūjiņu un nāciet pie mana galda.
Harijs pacentās koncentrēties. Tā tik vēl trūka, lai nāktos stāties uz ceļiem arī Maksūras priekšā. |
|
|
| |
[Oct. 14th, 2005|05:01 pm] |
Harijs pacentās koncentrēties. Tā tikai trūka, lai viņam nāktos stāvēt uz ceļiem vēl arī maksūras priekšā...
Praktiskā daļa izdevās pat diezgan veiksmīgi- zēns spēja izpildīt visu ko no viņa pieprasīja profesore Maksūra. Pēc tam viņš apsēdās solā un sāka ātri atbildēt uz jautājumiem. Nedaudz pačakarējies ap piecpadsmito jautājumu un beidzot sapratis ko tad bija izdarījis nepareizi, Harijs atvieglots nodeva darbu un pameta kabinetu. Gaitenī viņu gaidīja Hermione.
-Paldies, ka pagaidīji-zēns bilda- Nu kā tavs eksāmens?
-Labi. Man šķiet, ka es uz visiem jautājumiem atbildēju pareizi.
-Nu, citādāk nemaz nevarēja būt...
-Nu ko tu!- Hermione nedaudz nosarka. Un tu? Maksūra tev izteica piezīmi...tas neatstās nekādu iespaidu uz tavu atzīmi?
-Es domāju, ka nē...
-Zini,Harij...Es ilgi domāju...Man ļoti žēl...ka es atteicos no mikstūrām. Es...Man tomēr gribētos apmeklēt viņas...es padomāju...vakar...ka nevajadzētu atteikties.Nākotnē es vēlos kļūt par dziednieci. Nejau Svētā Mango dziednīcā, varbūt sākotnējā laikā ārstēt tikai dzīvniekus...Bet priekš tam ir nepieciešamas mikstūras.
Meitene dziļi ievilka elpu un strauji izteica to, ko visu laiku bija gribējusi pateikt:
-Es tev ne parāk bieži lūdzu kaut ko priekš sevis, bet...iedraudzējies ar Strupu ātrāk un palūdz viņam priekš manis pēceksāmenu! es atteikšos no burvestībām.
Hermione nosarka, bet turpināja lūkoties uz Hariju gaidīdama viņa reakciju. Zēnsbija satriekts. Viņš nedomāja, ka Hermione varētu vēlēties kļūt par dziednieci.Maģijas ministri-jā, bet šis...
-E-e-e...Bet kā tad Maksūra?Nu ko viņa par to domā? tu ar viņu runāji?
-Jā...Es lūdzu, lai viņa mani notestē, bet viņa sacīja, ka to varot izdarīt tikai mikstūru profesors, tas ir Strups. Viņa teica, ka varot man dot laiku tikai līdz svētdienai un ne minūti ilgāk. No nākamās pirmdienas sāksies T.R.I.T.O.N.U. nodarbības...Laika vairs nav. Lūdzu, Harij, priekš manis tas ir ļoti svarīgi! Lūdzu... |
|
|
| |
[Oct. 14th, 2005|05:14 pm] |
-E-e-e...-zēns nezināja ko, lai uzsāk.- Kāpēc tu pati nevari viņam to palūgt?
Hermione īsi un aprauti iesmējās.
-Viņš manī neklausīsies...
-Vai tad manī viņš kādreiz ir klausījies!- izsaucās Harijs, bet meitene turpināja it kā viņu nedzirdētu:
-Pie tam tu esi viņa tornī. Pie viena tu viņu varēsi vēlreiz apciemot slimnīcas spārnā...Nu es nezinu! Lūdzu izdari, kaut ko, labi? Es tevi ļoti lūdzu.
-Es pat nezinu...Viss drīzāk es pats esmu izgāzies...Man pašam nderētu pēceksāmens...Bet Strups...-Harijs iekoda lūpā domādams par to, ko gan īsti viņš varētu darīt lietas labā.
-Nu...Es ticu tev Harij...Tu kaut ko izdomāsi. Nepadomā, ka es visu uzgrūžu tev, es vienkārši lūdzu tevi pamēģināt. Tu tak pamēģināsi, vai ne?
-Bet...Nu...Ek, labi, Hermione, es pamēģināšu.
-Paldies,- Meitenes sejā iedzirkstījās prieks.- Veiksmi tev.
Viņa devās uz Lielo zāli, bet Harijs vēl ilgi stāvēja pie durvīm, nespēdams izlemt, iet iekšā, vai arī doties uz koptelpu.Beidzot viņš pieņēma lēmumu un sagatavjies uz visu, ieskaitot arī nopietnas fiziskas traumas, devās uz Slimnīcas spārnu.Tur kā vienmēr bija ļoti trokšņains. Strups atkal lamāja medmāsiņu. |
|
|
| |
[Oct. 14th, 2005|05:25 pm] |
-Pomfrī madāma- nolemtā balsī pasauca Harijs.
Slimnīcas spārna vecākā momentāli izleca no aizslietņa.
-Ak tas esi tu...Vai tev kaut kas ir noticis? Kaut kas nopietns?- Izskatījās, ka medmāsa ļoti cerēja kā minimums uz salauztām ribām.
Bija skaidri redzams, ka viņai gribas nodarboties ar jeb ko, atskaitot Strupu. Un vēlams, lai tas aizņemtu pats mazākais kādas trīs stundas. Tomēr Harijs bija anesis Pomfrī madāmai vēl priecīgākas ziņas.
-Vai es varētu satikt profesoru Strupu?- Zēnam sāka palikt nedaudz slikti no šiem vārdiem.
-O-o! Tu pie viņa!- Medmāsa atplauka, kā pļavas zieds, kurš ielikts ūdenī.- Protams, ka tu vari viņu satikt. Lūk, turi,- Harija rokās atkal attapās smags, sudraba kaus.- pasaki, ka ja viņš vēlas pēc iespējas ātrāk pamest šo vietu, tad viņam vajag dzert pēc iespējas vairāk šī.
Pomfrī madāma aizgāja atstādama Hariju ar visu smag kausu rokās.
Harijs dziļi ievilka elpu it kā taisītos ienirt ezerā un aizgāja aiz aizslietņa. Šodien Strups izskatījās labāk- saites ap galvu nebija un abas rokas bija pilnībā spējīgas satvert zēnu pie kakla.
-E-e-e...Labdien profesor.- Harijs nomurmināja.
Strups pagriezās pret zēnu un viņa acis kā vienmēr nelabvēlīgi iemirdzējās.
-Poter?! Atkal jūs! Man šķiet es teicu, lai jūs man nerēgojasties acu priekšā!
-E-e...vispār jūs to neteicāt, ser...-Zēns ieraudzīja pie gultas krēslu un apsēdās uz pašas tā maliņas, Strups uzmanīgi sekoja visām viņa kustībām it kā gatavotos uzbrukumam.- Es vienkārši...nu...
-Ienācāt pajautāt kā es jūtos?- profesors samiedza acis.- ļoti jauki no jūsu puses, bet būtu labāk, ja jūs nenāktu šurp vispār! Harijs pēkšņi saprata, ka Strups netic viņa labajiem nodomiem. Viss drīzāk viņš domā, ka zēns vienkārši nāk paņirgāties par viņu, izsmiet viņa pašreizējo stāvokli. Harijs neko tādu negribēja. |
|
|
| |
[Oct. 14th, 2005|05:47 pm] |
-Profesor...nu...es gribēju atvainoties par to dueli,- zēns centās neieklausīties pats savā balsī, cerēdams, ka tadā veidā apspiedīs nelabumu.- Es nedomāju...e-e-e...ka tā sanāks...atvainojiet.
Harijs apklusa un palūkojās uz Strupu. tas vēl ar vien sēdēja klusēdams un ļauni miegdams acis.
-ļoti savāda uzvedība, Poter,- beidzot noteica profesors.- Ļoti dīvaina...jūsu tēvs nekad neatvainojās manā priekšā...izskatās, ka viņa dēls nav mantojis to lepnumu, par kuru varētu runāta r cieņu. Jūs vienkārši baidaties no manis un tāpēc atlīdāt uz vēdera atvainoties...
-Es neesmu tāds kā mans tēvs,- klusu teica Harijs.- es negribēju..., bet viņš darīja speciāli.
-Vismaz, kaut kāds progres, Poter- Nošņācās Strups.- Jūs atzīstat, ka jūsu tēvs bija niecīgs, iedomīgs tārps, kurš piesedza sevi ar pāris burvestībām, kuras viņam izdevās labāk par pārējām?
-Es to neteicu!- zēns iekarsa.- Es teicu, ka tēvs izturējās netaisnīgi, ņirgādamies par jums, ser, bet es neteicu, ka viņš bija niecīgs un nekad to neteikšu!
-Pateikt- nav tas pats, kas atzīt, Poter,- Strups indīgi piezīmēja.-Jūs varat to neteikt, jūs to vienkārši zinat un viss.
Harijs apklusa. Kā lai pārliecina profesoru, ka viņš nekad neuzskatīs Džeimsu Poteru par nožēlojamu? Agresīvu, augstprātīgu-jā, bet ne par nožēlojamu. Bet izskatījās, ka Strups nevēlējās turpināt šo tēmu. Viņš pastiepa roku, izrāva Harijam no rokām sudraba kausu, pagrozīja rokās un paostījis pajautāja: |
|
|
| |
[Oct. 14th, 2005|07:04 pm] |
-Kādu indi jūs amn te atstiepāt, Poter?
-Nezinu...Šo man iedeva Pomfrī madāma.
-Pagaršojiet šo,- Profesors ar riebīgu smīniņu pastiepa Harijam kausu.-Man dod atjaunojošo mikstūru, ja tā ir viņa, tad ar jums nekas nenotiks. Zēns paņēma trauku un izbrīnīts palūkojās uz Strupu. Profesors domā, ka viņš varētu būt atnesis indi? Nu tas jau ir par daudz, pat priekš Strupa! Prfesors pamanīja zēna izbrīnīto skatienu un greizi pasmaidījis teica:
-Tas būs kaut kas līdzīgs uzticības nostiprināšanai mūsu starpā. Nu?
Izvēles nebija. Harijs nodomāja, ka galu galā viņa sirdsapziņa ir skaidra un atdz;era malku no kausa. Mikstūra traukā bija vienkārši pretīga, tomēr zēns pārspēja sevi un norija visu ko bija ieņēmis mutē. Strups uzmanīgi viņam sekoja. Pēc tam paņēma atpakaļ savas zāles un pateicis "Mirsim kopā", izdzēra. Harijs izlēma, ka pēc tāda pagrieziena derētu pāriet tuvāk pie galvenās sarunas tēmas.
-E-e-e...Profesor, es gribēju jums palūgt...
-Vēl viena jūsu rakstura iezīme- jums nav kauna ubagot, pat pie manis,- izsmējīgi paziņoja Strups.
Harijs gribēja iebilst, ka viņš neubago, bet gan lūdz, tomēr to neizdarīja.
-Es zinu...Nu...Jeb kurā gadījumā, es domāju, ka neesmu nokārtojis eksāmenu un...
-Jūs gribat lūgt man novadīt pēceksāmenu?- vēsi apjautājaš profesors.
-Ne sev. hermioni noņēma no eksāmena. Viņa...negribēja, lai viņu noņem...Viņa gribēja atteikties no burvestībām, bet viņu jau aizvāca. Es gribētu...nu...Vai jūs nevarētu novadīt eksāmenu vēl reiz priekš viņas? |
|
|
| |
[Oct. 14th, 2005|07:59 pm] |
Harija skatiens pievērsās zemei, interesanti ko gan Strups teiks. Tas ļoti ilgu laiku klusēja.
-Tad lūk kāpēc jums bija vajadzīga mana piedošana...-viņš beidzot nošņācās.- Jūs vienkārši pielaizījāties...Bet mani interesē ne jau tas. Kāpēc šeit esat jūs neviss Greinžeras jaunkundze?
-Es tā pat devos pie jums un apsolīju viņai jūs palūgt.-zēns atzinās
-Ak tad lūk kā. Goda vārds Poter?
-Nu...it kā.
-Tad lūk Poter es dodu jums savu goda vārdu, ka nepieļaušu Greinžeras jaunkundzes pēceksāmenus, pat, ja jūs atvedīsiet visu Grifidoru pie manis, lai palūgtu.
Harijs brīdi pasēdēja blakus profesora gultai gaidīdams kamēr Strups izdzers līdz galam atjaunojošo mikstūru, un tad aizgāja no slimnīcas spārna. Galvā kaut kas dūca un zēns nezināja, ko lai viņš tagad iesāk. Ko lai viņš saka Hermionei?... |
|
|