From: fragile	Date: 6. Janvāris 2004 - 14:50		(Link)

ai, mās, ai. jā, tā ar mums, ja pa labam nesaprotam

	From: klaide	Date: 6. Janvāris 2004 - 14:56		(Link)

patiešām palika baisi, līdz pat - kapēc es, par ko man tā.
( uz sāniem apgulties ir svētlaime un spēt staigāt vispār brīnums:) )

un man arī ļoti, ļoti patika tavs - "nekādas mākslas, tikai mīlestība", bet nezināju ko iekomentēt. daudzreiz tik ļoti sirdī, bet vārdos neizsakāmi

	From: fragile	Date: 6. Janvāris 2004 - 15:08		(Link)

reizēm man šķiet - netaisnīgi, kamdēļ man tā, kādēļ es neesmu vesela. bet bez tā es kaut ko svarīgu nesaprastu, es dzīvotu savādāk, straujāk, varbūt agresīvāk - slimība mani pietur.

ai, jā, es ar tik bieži nepasaku - vārdi nav mans lauciņš.. un paldies, šo es savam cilvēkam rakstīju:)

	From: klaide	Date: 6. Janvāris 2004 - 15:21		(Link)

akvai, atkal šī samierināšanās mācība. un šie -kā būtu, ja būtu? savādāk, bet vai labāk? un kas gan ir labāk? eju pa apli vai pa spirāli?
ū tē tē
putrojos

	From: fragile	Date: 6. Janvāris 2004 - 15:27		(Link)

nē, nav jau tā, es nenolaižu rokas un nepadodos. (nu reizēm, reizēm jau arī tā).. es jau nezinu, kā būtu bez tās. man šķiet, es būtu kategoriskāka, nu, tā vienkāršojot - sliktāka. un varbūt arī ne. ai, ko mēs te tā, labi, ka Tu atkal uz kājām:)

	From: klaide	Date: 6. Janvāris 2004 - 16:16		(Link)

nuja.
bet tu mani samulsināji, jo es jau nezinu tavas vainas