ļoti tieši sapratu mājienu no turienes kautkurienes. lai saprastu nācās trīs diennaktis nogulēt nekustīgi uz muguras, dažas nenovēršamas reizes ar asarām acīs tomēr pieceļoties. priecē, ka 31.dec. pusnaktī zobus sakožot spēju iziet ārā gaistošajās krāsās noraudzīties. dodiet dodiet vēl.. skaļāk.. vairāk.. košāk..
tagad esmu uz pekām un man patiešām pieleca, kas man būtu jādara..

kā teica remarkonkulis - slimību saprotam tikai tad, kad to piedzīvojam un aizmirstam līdzko izveseļojamies.
nāvi, to gan mums neizprast.

esmu tur
domās
starp ēnām.. paradīzē
vasarā



būšu tur