Neparedzēta reakcija [entries|archive|friends|userinfo]
kjiimikjis

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[May. 10th, 2017|09:04 am]
Pievienojos vispārējam čozanahujam par laikapstākļiem. Ok, šobrīd pa logu redzamo, ja neskatās uz leju, var ar maija mēnesi sajaukt, bet nu pamostoties...

In other news, vēl nebiju ticis līdz darbam, kad jau ap stūri dzirdēju ugunsgrēka trauksmes signālu. Tiesa, sirēna apklusa jau pēc pāris sekundēm, tā kā nācās vien iet uz darbu; attaisnojums "nebiju, jo likās, ka tur viss deg" nebūtu izklausījies gana ticams.
link5 comments|post comment

Eeeh. [May. 9th, 2017|02:12 pm]
Ja par organisko sintēzi tiktu uzņemta, mm, piedzīvojumu filma, tai piemērots nosaukums varētu būt There Will Be "Блядь!".
link3 comments|post comment

[May. 6th, 2017|04:05 pm]
Čoms palūdza, lai palīdzu izpildīt kādas trešās personas fizikas mājasdarbu. Apskatījos - tests. Vidusskolas viela. Cik ta grūti tas varētu būt?

Divas stundas un trīs alus vēlāk es darbnīcu esmu pielocījis ar mērlentu, un cenšos izjaukt luksmetru.

Un tas ir faking tests!
link6 comments|post comment

o...k. [May. 2nd, 2017|09:28 pm]
... es pat īsti nezinu, ko lai raksta kā ievadu.

Well, netīšām kaut kur youtūbē uzdūros savdabīga produkta reklāmai. Nezinu, cik cibiņiem ir aktuāls golfs, bet ja nu kādam ir, turklāt ir problēmas ar urīnpūšļa tilpumu, tad varētu noderēt šis produkts, kurš, acīmredzot, eksistē, kaut kāda iemesla pēc: https://www.youtube.com/watch?v=zx_cmAIyaDQ
link6 comments|post comment

Ļauno garu izsaukšana [Apr. 27th, 2017|03:33 pm]
Rituāls:
Ieber 3L vārglāzē 5 ēdamkarotes bronhu-plaušu tējas un 2 ēdamkarotes Islandes ķērpja, kas pirkts no zāļu tantuka nojumītē pie Maximas. Pārlej ar 2 litriem destilēta ūdens. Pārsedz ar šķīvīti, liek uz laboratorijas plītiņas velkmē vārīties. Kad sasniedz viršanu, turpina karsēt 10 minūtes, tad izslēdz plītiņu un 20 minūtes ļauj ievilkties. Ik pa laikam izdzer kādu krūzīti.

Izsauc:
Drošības inspektoru, kurš līdz tam nebija redzēts vairāk kā nedēļu, bet tagad pēkšņi staigā pa gaiteni, šur un tur inspicēdams telpas, par laimi, pagaidām citas.
link7 comments|post comment

[Apr. 27th, 2017|09:47 am]
Tam cilvēkam, kurš radījis to lavašu, kam teorētiski būtu jāsatur kopā manas brokastis un pusdienas, novēlu daudz seksa. Ar kaktusu, dzeloņdrāšu pinumu un bišu stropu, ieteicams, norādītajā secībā.

"Roku darbs", rakstīts uz iepakojuma. A to, ka tām rokām otrā galā ir dirsa, nevis pleci, uzrakstīt nevarēja!
link9 comments|post comment

[Apr. 26th, 2017|11:05 am]
Tātad, pirms dažām nedēļām pamanījos pazaudēt pasi. Kā nācās rakstīt paskaidrojumā "nenoskaidrotos apstākļos bāra apmeklējuma laikā", kas izklausās krietni sliktāk, nekā īstenībā bija, bet nu, lai.

Šodien dabūju jauno. Iepriekšējā vēl bija vecā parauga, tāpēc atšķirības ir, maigi izsakoties, pamanāmas. Kopā ar priekšniekiem ievērtējām visas tās bildītes, notiņas u.c. māksliniecisko atribūtiku. Un tad man ienāca prātā pārbaudīt, vai nav iekļauta viena drošības fīča. Bija gan.

Redziet, esmu dzirdējis, ka ļaudis izsakās, ka jaunā pase atgādinot nošu burtnīcu. Es teikšu - jūs vēl neko neesat redzējuši!

Kā viens no drošības līdzekļiem laikam jau, jaunajā pasē ir iestrādāti attēli, kas redzami tikai ultravioletajā apgaismojumā. Un, tā kā ultralillā lampas ir laboratorijas standartaprīkojumā, izmantoju iespēju apskatīties.

Pirmā un pēdējā vāka iekšpusē ir uzraksts "LATVIJA", zem kura ir kaut kāds, laikam jau domāts latviski-tautisks, ornaments.
2. lpp, uz personas datiem, ir kokle, ap kuru izplatījumā lidinās notis.
3. lpp - NOTIS! Dažādu izmēru, pa visu lappusi.
Tālāk, līdz pat beigām ir viens un tas pats - atvēruma centrā kokle, ap kuru bišku lidinās notis, un zem kokles - nošu līnijas ar notīm (gan jau himna, esnez, tik labi nepazīstu šamās).

Tā kā, nošu tur ir daudz, DAUDZ vairāk, kā ikdienā varētu iedomāties.
link8 comments|post comment

Grrrrr. [Apr. 25th, 2017|10:32 am]
Lieliski.

Kolēģi manas lab. tērauda reaktorā vakar veica reakciju, kur kā šķīdinātājs/reaģents tiek lietots šķidrs amonjaks. Tad, kad tas pasākums bija uzsilis līdz istabas temperatūrai, tur bija kādas 9-10 atmosfēras liels spiediens.

Šorīt kolēģi klāt - laiks procesu pārtraukt, un skatīties, kas tad tur labs ir sanācis. Kā to izdarīt?

Nu, viens variants, acīmredzot, ir - atgriezt ventili, lai izlaistu amonjaku, un pēc kādas minūtes smirdīgas, mazliet acis dedzinošas šņākšanas paziņot, ka "laikam tā nebija laba doma".

Neko darīt - atvēru logu, un devos papļāpāt ar kādu kolēģi par laikapstākļiem, vai politiku, vai da vienalga ko, ka tikai man nebūtu jābūt šajā aromātu pasaulē.
link4 comments|post comment

[Apr. 21st, 2017|09:43 am]
Hm. Pēdējā laikā piemetušies šizīgākie sapņi mūžā, kuros tiek pilnīgā randomā kombinētas detaļas no visa mūža (agrākās ir no bērnudārza laikiem). Interesanti, vienīgi bieži sanāk pamosties.
linkpost comment

Huh [Apr. 17th, 2017|11:13 am]
Pēdējās dienas, un tagad vēl tā sniega sega ārā - arvien nostiprinās pārliecība, ka pie dzīves scenārija rakstīšanas kāds palaidis Tarantino.
linkpost comment

Ja gribi redzēt, kādā krāsā ir ķīmiķu humors, aizdedzini benzolu iekštelpās. [Apr. 13th, 2017|01:17 pm]
Gan jau katrs ir dzirdējis tādu vācu uzņēmumu kā BASF. Pasaules lielākais ķimikāliju ražotājs. Galvenā mītne atrodas Ludwigshafen, un turienes BASF ražotne aizņem gana iespaidīgu pilsētas platību. Un kā jau no, faktiski, pilsētas mikrorajona varētu sagaidīt, ielām ir doti nosaukumi.

Starp tām ir viena ar visai interesantu nosaukumu Trichterstraße (tulkojumā - piltuves iela).

Nosaukuma vēsture meklējama 1921. gadā, kad šī BASF ražotne bija, pirmkārt, bišku mazāka, un otrkārt, citā pilsētiņā - pareizāk sakot, ražotne atradās turpat vien, kur mūsdienās, vienkārši Ludwigshafen vēl nebija izpletusies tik liela, lai tai būtu pievienota ķīmiskajai ražotnei piegulošā Oppau.
Tur šamie ražoja amonija sulfātu un amonija nitrātu - abi lietojami kā minerālmēslojums, otrais arī kā sprāgstviela, nu, un vēl vesela čupa ne tik plaši izplatītu pielietojumu. Gan jau labprāt būtu ražojuši amonija sulfātu vien, bet Vācijai Pasaules kara sakarā bija palicis čābīgi ar sēra pieejamību, tāpēc nācās ražot arī nitrātu. Viens no pēdējā trūkumiem ir tendence savākt no gaisa mitrumu, un rezultātā no pulverveida vielas pārvērsties par cietu, viengabalainu kluci. Kamēr tas notiek pāris kilogramu mērogā, nu, lai - var ar āmuru saklapēt gabalos, ar cirtni... Bet te - tonnām. Nebūtu problēmu savākt bariņu veču ar cirtņiem, ja ne uzglabāšanas tradīcijas - 20 metru augsti torņi.

Par, khm, laimi, BASF bija aktīvi ķērušies klāt problēmai, un pētījumu rezultātā secinājuši, ka, lai gan amonija nitrāts pats par sevi ir sprāgstviela, ja tas ir vismaz uz pusi pēc masas atjaukts ar amonija sulfātu, tad iegūtais maisījums, kas joprojām der minerālmēslošanai, neesot eksplozīvs. Līdz ar to, var droši tajā klucī izcirst caurumus, iekrāmēt saprātīgu dinamīta daudzumu (priekš tādām vārda "saprātīgs" definīcijām, kas savietojamas ar sprāgstvielu pielietojumu loģistikas problēmu risināšanai), un tad ar blīkšķi to pasākumu sadrupināt. Un nudien, tā jau kādu laiku bija bijusi normāla prakse darbā ar šo maisījumu.

1921. gada 21. septembrī gan gadījās ķibele. Kāda tieši - nav droši zināms, ņemot vērā, ka potenciālie liecinieki kopā ar lietiskajiem pierādījumiem nonāca vairāku kvadrātkilometru platībā. Pastāv tikai šādi-tādi pieņēmumi un aplēses, ka 1) jau pāris procentu amonija nitrāta vairāk, un maisījums kļūst pavisam labi sprāgstošs, 2) varētu gadīties, ka samaisīšana bija tāla no ideālas, un šur tur tā kluča tilpumā bija vietas ar augstāku nitrāta koncentrāciju, utt, utjpr. Bet rezultāts bija, vistiešākajā nozīmē, graujošs. Pāris mājām jumti tika norauti arī 30 km attālumā, un jo tuvāk epicentram, jo mazāk palikušo jumtu, logu, sienu, vienvārdsakot, nopietnāki postījumi. Upuru skaits tiek lēsts ap 500-600.

Un pašā epicentrā, kur reiz bija bijis ap 20 m augsts uzglabāšanas tornis, zemē bija izveidojusies ap 20 m dziļa piltuve. Tai tad arī par godu - ielas nosaukums. Piemiņai, ziniet. Lai nu būtu - man gan šis ielas nosaukuma skaidrojums izraisīja smīnu, par spīti traģiskajam notikumam, un šķiet apmēram tikpat lielā mērā piemiņas pasākums, kā pleķi uz griestiem laboratorijā nosaukt par šo pleķi pārvērstā ķīmiķa vārdā. Kas, ja tā padomā, man personīgi tīri labi patiktu, ja nu kādreiz sanāk par pleķi konvertēties...
link10 comments|post comment

[Apr. 11th, 2017|11:46 pm]
Hm.
Uznācis kaut kāds Draconian klausīšanās periods atkal. Sāku domāt, kad man tāds bija pēdējoreiz, un izrādās, ka visnotaļ sen. Liekas, ka runa ir par kādiem 6-7 gadiem pagātnes virzienā. Pēc diskogrāfijas arī apmēram tā izskatās.
linkpost comment

Baložu romantika [Apr. 11th, 2017|08:49 pm]
http://www.yourwildcity.com/comic/rock-dove-love/

(paskaidrošu: pirmkārt, man baloži liekas vieni no smieklīgākajiem dzīvniekiem pasaulē, un otrkārt, man jāgatavo prezentācija atskaitei, tādēļ, protams, ka es daru visu ko citu)
linkpost comment

[Apr. 8th, 2017|07:58 pm]
Iz virsrakstiem:

"Latvija nespēj realizēt momentus, kuriozi iemet savos vārtos un zaudē Baltkrievijai"

Sūds par pašu faktu, bet - "kuriozi iemet savos vārtos"... Bet kā vēl? "Nopietni iemet savos vārtos"? "Stratēģiski iemet savos vārtos"? Pārdomāti? Apņēmīgi? Elēģiski? Fašistiski?
link1 comment|post comment

TGIF [Apr. 7th, 2017|01:07 pm]
Jo tālāk, jo trakāk.
Aizvakar - drošības inspektora pārbaude (tieši tad, kad 3L vārglāzē tiek vārīta zāļu tēja)
Vakar - ziņa, ka nākamnedēļ būs personīgi jāatskaitās Pasūtītāja kungam par ne-tikai-personīgi paveikto.
Šodien - ziņa, ka kaut kad manu telpu remontēs. Remonts, kā vēstī paruna, ir līdzvērtīgs diviem ugunsgrēkiem vispārējā bardaka un problēmu ziņā.
Labi, ka rīt brīvdiena.
link6 comments|post comment

[Apr. 6th, 2017|09:45 am]
Šitik riebīgi murgi sen nebija rādījušies. Turklāt visādus interesantus sapņus pamanos aizmirst stundu, ja ne minūšu laikā, bet šitās ainas, maitas, tepat vien ir.

Šitik neizgulējies arī sen neesmu juties. Miegainība vēsā mierā izturēja šai uz galvas uzgāzto kafijas dušu, un izsmejoši prasa vēl. Turpinu dzīt iekšā kofeīnu, un prātoju, ka man ir potenciāls kļūt par pirmo cilvēku, kurš noguļ to, ka viņam eksplodē sirds.
link3 comments|post comment

You will not go to space today [Mar. 30th, 2017|01:12 pm]
Gadās aizdomāties. Nu kuram gan negadās? Grib smadzenes bišku padarboties tukšgaitā, atrauties no pašreiz darāmā, utt. Un nekādas vainas.

Bet kādēļ šamām savajadzējās aizdomāties tieši tad, kad skābes suspensijai jāpievieno sauss nātrija bikarbonāts, bļe?

Pievienots tika, tur problēmu nav. Bet, lūk, tas, ka šito pasākumu jādara pa bišķītim, sekojot, cik stipri tā štelle puto, tas gan pazuda kaut kur nomoda sapņu līkločos. Tad nu, sintēzes aprakstam pievienosies pāris rindas par to, kā produkts tika savākts no grīdas, velkmes virsmas un miskastes vāka...
link1 comment|post comment

Mļeh. [Mar. 30th, 2017|11:49 am]
Uznācis kaut kāds pasūdīgs gara- vai vispār -stāvoklis, kuru vislabāk raksturo virkne darbības vārdu nenoteiksmē.

Nevaru saņemties piespiest [sevi] mēģināt gribēt censties [kaut ko] darīt.
link1 comment|post comment

[Mar. 20th, 2017|11:27 am]
Lasot rakstu par tādu tēmu kā "oxidative cleavage of 1,2-diketones", pieņēmu lēmumu, ka vārdu savienojums "oxidative cleavage" turpmāk tiks tulkots nevis kā "oksidatīvā šķelšana", bet "oksidatīvais dekoltē".

Citās ziņās, guļamistabu angliski var dēvēt arī par "relationshipyard".
link2 comments|post comment

[Mar. 17th, 2017|01:50 pm]
Apsvēru domu kārtējo operāciju ar kārtējo hloru dvašojošo kolbiņu veikt ārpus velkmes skapja. Nodomāju: "Ai, gan jau tur nav nemaz tik daudz tā hlora".

Pēc tam ienāca prātā, ka šī frāze varētu būt bijusi visai augstu 1. Pasaules kara pēdējo vārdu topā. Kaut kur uzreiz aiz "Eu, liekas, ka artilērijas apšaude beigusies, ejam ārā!" un "Tava māte ir mīnu lauks!".

Izlēmu tomēr par labu velkmei.
link3 comments|post comment

navigation
[ viewing | 80 entries back ]
[ go | earlier/later ]