Nu, tas kā kuram. Es pats arī preferēju džintonikus, lai gan ikreiz, kad tieku pie kāda jauna džina, vispirms nomēģinu tīrajā. Un kā reiz to, ka džinam, pat ja tā garša liekas neizteiksmīga, tā tomēr ir ļoti no svara, var novērtēt ar atjaukšanu - šņabim var gāzt klāt da jebkādu sulu, un gan jau būs +/- dzerams. Džinam lielākā daļa sulu jūtami nepiestāv. Ar saldenām ogu sulām (tipa, upeņu, sarkano vīnogu) vēl var riskēt, bet citādi - labāk nē. Tā kā, pat tas salīdzinoši vieglais aromāts spēlē nozīmīgu lomu.

Bez tam, netrūkst jau arī izteikti aromātisku džinu. Zīmīgākais piemērs - Gin Mare, kuru varētu rekomendēt kā "džinu tiem, kuriem džins īpaši negaršo", jo visa tā veģetācija, kuru šie tur piegāzuši klāt, tai buķetē ir krietni izteiksmīgāki par to kadiķi, kurš tur vajadzīgs, lai to vispār drīkstētu saukt par džinu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kad mums labors vēl 1 stāvā bija blakusistabas kolēģi bija piepildījuši 5L reaktoru ar EtOH, pievienojuši smalcinātas kadiķu [cik saprotu] sastāvdaļas, maisīja ar meh maisītāju un atdestilēja lēni caur deflegmatoru.

(Reply to this) (Parent)