|
[Aug. 8th, 2014|08:31 pm] |
Meeeeh, trakoti nepatīk, kad plānotos remontus nākas atlikt neplānoto, taču aktuālāko dēļ. Šonedēļ tā arī neesmu ne pirkstiņa pakustinājis tapešu līmēšanas sakarā, un ne tāpēc, ka nebūtu gribējis. Šitais process jau nu būtu cik spēka jāvirza finiša virzienā, bet šobrīd esmu iestrēdzis kaut kur pusceļā. Nu jau gan neparedzētā remontēšanās ir novesta līdz stadijai, kad varu atļauties vairāk neko īpaši nedarīt steidzamā režīmā, un nu tas laiks, kuru varu saukt par brīvo, tiešām kādu laiku solās būt brīvs. Nu, atskaitot to, ka esmu apņēmies kādam darba biedram pārtulkot vienu tekstu no angļu valodas uz latviešu. Cerams, ka tas neieilgs. Bet šobrīd kaut kāds miers uznācis. Varbūt jāizmanto tas, jāpiebeidz pēdējie veco tapešu gabaliņi, jāsaved kārtībai vizuāli līdzīgā stāvoklī tas ārprāts, ko man tas gods saukt par savas istabas elektroinstalāciju... Tūdaļ. Pēc brītiņa.
Iz ķīmijas - šodien darbā netīšām sanāca zinātne, un tagad rezultātus jācenšas atkārtot apzināti un mērķtiecīgi. Patīkami ir tie brīži, kad spriedelējumi "nez, vai mest šito pulverīti ārā, vai varbūt tomēr vienu reakciju pamēģināt" pēdējās izvēles rezultātā negaidīti sniedz cerētos rezultātus. Tikpat patīkami, cik reti, jāatzīmē.
Un cita starpā, meklējot rakstus par to, kā tad šī zinātne būtu pareizāk veicama apzināti, uzdūros nesaistītam, taču tematiski mani interesējošam rakstam. Tur ķīniešu kompānija (kas diemžēl nu jau automātiski dara aizdomīgu) bij veikusi tādu reakciju, kā C-C saites oksidatīvā šķelšana. Būtībā, kaut kādai molekulai kārtīgi iepūš skābekli tā, ka šamai kāda saite pārtrūkst, un tās galos bijušie atomi oksidējas. Tik lēti vis tas nenotiek, un allaž vajadzīgas tādas vai citādas šo procesu veicinošas piedevas - piemēram, kāda stipra bāze. Ķīnieši secinājuši, ka dažām molekulām ar to ir par maz, un atraduši kaut kādu pagalam eksotisku reaģentu, kas, papildus bāzei pievienots, to procesu tomēr ļauj realizēt. Un tad nu visādas molekulas ņēmuši un sašķēluši. Process notiek uz urrā. Interesantākā raksta detaļa gan slēpjas starp atsaucēm. Vienā no tām rakstīts tā: "ievērojot viena no recenzentiem ieteikumu, šo pašu reakciju veicām, [riktīgi stipras bāzes, gāzveida skābekļa un tā eksotiskā komponenta] vietā lietojot NaOH (ne tik stipra, un krietni ērtāk lietojama, kā arī daudz lētāka bāze) un 30% ūdeņraža peroksīdu (10 reizes koncentrētāks par aptiekās nopērkamo, bet pēc īpašībām tāds pats - stiprs oksidētājs. Parasti tomēr ne jaudīgāks par gāzveida skābekli, lai gan tieši salīdzināt nav īsti iespējams). Ieguvām to pašu produktu ar 91% iznākumu. No mūsu rezultātiem redzams, ka mūsu metode ļauj sasniegt aptuveni līdzīgu iznākumu krietni īsākā laikā."
Nu... Tas "krietni īsākais laiks" ir pusstunda stundas vietā. Un "līdzīgais iznākums" - 87%. Tās pašas kārtas lielums, tomēr mazāks. Tā kā, izskatās, ka tas recenzents bija izdarījis mazliet tā kā mājienu, ka, dārgie biedri, jūsu raksts ir ar stipri mazu vērtību, ja reiz sniedz tos pašus rezultātus, ko jau zināma metode, tikai, jūsu variants ir krietni sarežģītāks, un lietotie reaģenti - gan dārgāki, gan grūtāk pieejami. Jo lai arī teorētiski pusstunda ir divas reizes īsāks laiks, no praktiskā viedokļa, tas ir par pusstundu īsāks laiks - ir atšķirība. Šajā gadījumā tāda, ka kamēr ķīniešu variantam vajadzīgo iekārtu saliek, pie nosacījuma, ka tas viņu eksotiskais reaģents ir pa rokai (man, piemēram, nebūtu, un uztaisīt šo arī nav elementāri - jāpērk tātad), un kamēr pēc reakcijas, vajadzīgo produktu mēģinot izdalīt, no tā eksotiskā draņķa tiek vaļā, tā pusstunda tiek pazaudēta, un iespējams, ka ne šī pusstunda vien. Ja runa būtu par 12 stundām 24 vietā, tad šai laika atšķirībai varbūt būtu praktiska jēga. Bet šādā variantā - nu nē. Vienkārši nē. Muļķīgs raksts, kurš izspiests tikai tāpēc, lai būtu +1 publikācija. Un šī parādība arī ir iemesls, kālab uz ķīniešu vai indiešu kompāniju publicētiem rakstiem jau no paša sākuma skatos trakoti skeptiski - šajās zemēs "rakstu +1" sērga ir ļoti izplatīta. |
|
|