Kā izlasīju Viktora Klemperera "LTI. Trešā reiha valoda. Filologa piezīmes.":
"Cilvēka izteikumi var būt melīgi - valodas stilā viņa būtība atklājas neaizplīvurota."
Droši vien var piekrist, bet domāju mazliet par kaut ko citu. Par formas un satura saistību rakstītajā tekstā, vai. Vai manā galvā. Jo dažkārt sevi pieķeru vairāk tā kā uz to formas pusi. Tas bija sen, sen, kad mulķojos mēģinot uzrakstīt dialogu, kurš sastāvētu tikai no jautājumiem, vai dzejolīšus, kuros visi vārdi sāktos ar vienu alfabēta burtu. Cilvēkus, kas spriež tikai pēc ārējā veidola, saucam par truliem, tomēr manā gadījumā nav šī 'tikai'. Bet arī jebkurš trulums ir iespēja attīstīties.