~Draugi~ [entries|archive|friends|userinfo]
~Kiskinja~

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Links
[Links:| ~Jauns ieraksts~ ~Labot ierakstu~ ~Izveidot aptauju~ ~Draugu draugi~ ~Komentāri~ ~Tagi~ ~Pārvaldīt kontu~ ~Google~ ~Gmail~ ~Draugiem~ ~Delfi~ ~Livejournal~ ]

Spectres: AM Gold [17. Mar 2024|11:13]

black_data
[Tags|]

Jāpierod, ka "for nearly two decades" patiesībā nav tā, kā pirmajā brīdī izklausās. Tas ir apmēram tik pat sen, cik Arctic Monkeys, vai kas tāds. Un ja es apmēram nojaušu, ka Arctic Monkeys ir "Do I Wanna Know", tad nav nekā pārsteidzoša, ka es neesmu dzirdējis kaut kādus kanādiešu postpankus. Tas, kas man izklausās pēc "for nearly two decades", patiesībā ir "for over four decades".

Lai vai kā, 15 martā iznāca albums ne tikai tai kantrī dziedātājai, kas te nesen uzstājās SNL, bet arī Spectres. Iespējams viņi tā nemanāmi būtu noskanējuši fonā, kamēr es rosos pa virtuvi, ja es nesāktu ieklausīties, vai "AM Gold" gadījumā nav kaverversija. Kainda nav, but you be the judge. Bet astoņdesmitie much.

https://youtu.be/Kye76vAcEnU?si=q2cTeEx1EEMc7FnG
Linkmjau?

Purple Negative: We Hope It's a Son [14. Mar 2024|12:01]

black_data
[Tags|, , ]

https://youtu.be/d70vGhv8Wrc?si=327A6eNL9AM5DKZl
Linkmjau?

[14. Mar 2024|07:11]

black_data
Atkal pamodos no sapņa. Pamodos no tā, ka izmisīgi mēģināju atcerēties, kur es šobrīd atrodos. Nepalīdzēja arī tas, ka sapņa konstruētā telpa galīgi neatgādināja Bruņinieku ielu. Beigās atcerējos, kur es fiziski šobrīd atrodos, guļot gultā, un sapņojot šo sapni, bet uz brīdi es sajutos kā Entonija Hopkinsa varonis filmā The Father. Es domās biju izpeldējis cauri dažādām telpām, kurās es jebkad esmu atradies, un dažādiem dzīves scenārijiem, kas varēja notikt saistībā ar šīm telpām. Jo mēs parasti ievācamies telpās ar kaut kādu mērķi, un tad ar mums notiek dzīve, un mēs pārvācamies uz citām telpām ar citiem mērķiem. Fonā bija vairāki cilvēki, kas bija atnākuši ciemos apskatīt šīs telpas, un uzklausīt stāstus par dzīves plāniem. Vienīgi šie cilvēki bija atmiņas par šīm vizītēm, un kā hologrammas dzīvoja savos dzīves scenārijos. Es nepārskaitīju, bet domāju, ka galvenokārt tie bija tie, kas lasīs šo ierakstu. Bet bija arī kāds, kam es skaidroju šo visu redzēto reālajā laikā, bet viņš nebija fiziski tur klāt. Drošvien to varētu saukt par entity.

Visdrīzāk palīdzētu, ja es izlviktos ārā no mājām uz kādu filmu vai sociālu pasākumu. Es ceru arī darbā šodien pabeigt vienu kaitinošu lietu, kas velkas jau mēnešiem. Un vēl šodien beidzot vajadzētu sakārtot vīzas, kas arī ir kļuvušas par tādu mūžīgi atliktu darbiņu. Tie visi visdrīzāk ir iemesli šim sapnim un pazaudēšanās sajūtai. Gribās "pabeigt lietas" un aizbraukt uz "laimīgo zemi", lai atkal sajustos mājās, jo šobrīd pazaudēšanās nav tikai starp mājām, kas ir fiziskas būves, bet tāda dreifēšanas sajūta visumā.

Vienu dienu, mazgājot sunim ķepas, es iedomājos, ka tas tomēr ir jocīgi būt radībai, kas no vienas puses spēj nenormālā ātrumā nesties cauri kokiem un krūmiem, ēst visādus sūdus, un nenomirt no tā, bet katru reizi nesaprast, kā notiek ķepu mazgāšana, un cik viņai vispār ir ķepas. Suns ir iemācījies, ka atnākot mājās, būs jāiet uz vannu, bet tur notiekošais ir liela mistērija, ieskaitot ķepu skaitu, kas pēc tam ir jānoslauka. Un tanī brīdī, kad suns nesaprot, kas šobrīd notiek, viņš sāk griezties uz rinķi. Lai gan reizēm man vajag, lai suns sevi novieto man mazliet ērtākā pozīcijā, kopumā šī bezjēdzīgā griešanās uz rinķi man nepalīdz. Un tad es saprotu, ka reizēm mēs nenovērtējam tādas pašsaprotamas lietas kā zināšanas par to, cik daudz kāju mums ir. Mūs nemulsina vannasistabas un tur notiekošais. Reizēm, sarunājoties ar suni, es viņai skaidroju, ka mēs pērtiķi strādājam mazliet citādāk, un viņai ir nedudz jāpaciešās, kamēr mēs tiekam galā ar savām pērtiķu lietām, un nevajag uz mums attiecināt savu suņu loģiku, tas ir neiejūtīgi. Bet neskatoties uz visām evolucionārajām priekšrocībām, es domāju, ka mums dzīvē netrūkst tādu vannasistabu, kurās mēs nesaprotam notiekošā loģiku, vai pat nezinām, cik mums ir ķepu. Un es pat neesmu drošs, kas ir īstais skaidrības mirklis - tas, kurā tu jūties apjucis, dreifējot cauri visumam, vai tas, kurā tu vienu konkrētu telpu sauc par mājām, tev ir īstermiņa plāni, un kopēja vīzija par nākotni. Mājas gan esot tur, kur ir tev svarīgie cilvēki. Tie gan arī mēdz mainītiet, lai gan ne tik bieži kā telpas.
Linkmjau?

[13. Mar 2024|23:22]

black_data
Ok, here it goes - kad es redzu frāzi "un kādas sekas būs tām mazajām mauķelēm", man ir sajūta, ka es varētu drīzāk iesaistīties diskusijā ar ētikas doktoru, ne ģenerālo publiku. Es zinu, ka es nevaru, but on the scale... ir drusku grūti nolaisties uz grēcīgās zemes. Varbūt ne grūti, bet drīzāk pretīgi, kā teiktu Veidemane, kas, starp citu, apzināti vai neapzināti nostājās varmāku pusē. Katrā ziņā man šķiet, ka nevajadzētu būt lielam straglam saprast ne tikai to, ka "nē" nenozīmē "varbūt", bet atsevišķās situācijās arī "jā" nav nekāda zaļā gaisma tālākai rīcībai. Bet ej nu to izskaidro cilvēkam, kas bez ironijas lieto tādus apzīmējumus kā "mazās mauķeles".

Bet vēl man ahūna besī ārā pasaules vareno pārliecība, ka iestādes spējīgas uz pašattīrīšanos. Ja nu es būšu kaut ko ieguvis no izkaudējošu šovu skatīšanās, tad to, ka Džons Olivers ne vienu vien reizi ir parādījis, pie kā noved tas, ka kāda institūcija pati ir atbildīga par sevis uzraudzīšanu. Kaut vai pēdējās divas epizodes par Boingu un ārstu ētikas komisijām. Ar seksuālo vardarbību būtu jādīlo institūcijai, kurai sievietes spētu uzticēties, kura spētu izanalizēt ziņojumu būtību, kas nebūtu ieinteresēta vainīgās iestādes reputācijas saglabāšanā uz upuru rēķina, un kas spētu uzklausīt ziņotājus, neradot jaunu negatīvu pieredzi. Katra iestāde tagad veidos šādu veidojumu sev iekšienē? Why? How? Ir gan vēl viena problēma - Marta. Labākais, kas man nāk prātā šajā sakarā, ir konkurence. Varbūt vajag divas vai trīs iestādes, un tad jau paši ziņotāji varētu izlemt, kurai iestādei uzticēties.
Link7 jau izteicās|mjau?

The Dune [13. Mar 2024|19:02]

black_data
[Tags|]

Feisbukā redzēju video, kur blakus tika noliktas epizodes ar jāšanu uz tārpa no vecā un jaunā Dune. Es esmu dzirdējis daudz neglaimojošas lietas par veco Dune, un man jāsaka, ka šis video raisīja manī zināmu neizpratni. Skaidrs, ka kino tehnoloģijas ir iespaidīgi attīstījušās, un no Ozas pilsētas burvja šobrīd varētu uztaisīt iespaidīgu... blokbāsteri? Katrā ziņā ļoti iespaidīgu kino ar visām maģiskajām būtnēm un lidojošajiem pērtiķiem. Bet tas fragments no vecā Dune nelikās tik briesmīgs. We have seen weirder shit that that, un ar zināmu iecietību pret tā laika tehniskajām iespējām es nedomāju, ka tam vajadzētu traucēt baudījumam. Vai tur ir stāsts, to gan es nezinu, bet tieši šo pašu jautājumu es joprojām uzdodu par jaunās versijas otro daļu. Pirmā daļa bija diezgan liels... garš... uneventful... not much sense making... piece of cinema. It was not all bad, bet iespējams man palīdzēja, ka iepriekšējā dienā es iepazinos ar paša stāsta crash-course versijām.

That said, mani tagad drusku ieinteresēja filmas vecā versija. Es gan nezinu, vai man ir tik daudz laika vecām filmām, kad apkārt ir tik daudz jaunu filmu, un es viņas visas intensīvi neskatos.
Link1 jau izteicās|mjau?

[13. Mar 2024|18:06]

black_data
Pirms dažām dienām Agape pajautāja par love language. Es, protams, nemāku veidot attiecības, bet, oh boy, cik daudz man bija ko teikt. Uz brīdi sajutos kā eksperts.

Cita starpā food is not my love language anymore. Ja vien tā nav bijusi kāda īpaši gara diena, un es varu dot iespēju otram atslābt dienas beigās, pagatavojot kaut ko ne pārāk fancy. Visas lielās maltītes tiek gatavotas kopā.
Linkmjau?

[13. Mar 2024|17:57]

pajautaa

[dienasgramata]
Kas varētu būt MIF? kaut kāds fonds, kas darbojās 2005. gadā vismaz Latvijā. kultūras jomā, iespējams.
Link2 jau izteicās|mjau?

Charles Wesley Godwin: The Flood [13. Mar 2024|14:28]

black_data
[Tags|, , ]

https://youtu.be/EQfgXWDG9nM?si=Zaa5l4G3rxh-LU35
Linkmjau?

[11. Mar 2024|10:50]

black_data
"Lithuania is famous for its rich traditions of the production of the highest quality food products and a high business culture."

Neapšaubot to, ka uzņēmums jeb stārtaps darbojas ar vislabākajaiem nodomiem par klientiem, zemniekiem un vidi, man gribās šim tekstam klāt pielikt bildi ar cepelīnu. Šie visi teksti ir tāds generic Chat GPT, kas mani personīgi spēj atgrūst pat no vislabākajām lietām. No vienas puses ir cilvēki kas rūpējas par dzīvnieciņiem, vidi, vardarbības upuriem, grūtībās nonākušajiem, bet tad tam pāri ir organizācija, kas ir tāds kā spīdīgs un čaukstīgs konfekšu papīrītis, kas ģenerē šo visu bezjēdzīgo troksni, un piesaista skatienu. Trakākais ir tas, ka es nevaru teikt, ka es zinu, kā ir labāk. Tas ir apmēram tāpat kā tas, ka kamēr pilsētā cilvēki turēs suņus, uz ielām būs suņu sūdi, lai cik liels procents cilvēku nesavāktu aiz saviem suņiem. That's just the way it is.
Linkmjau?

[8. Mar 2024|18:29]

black_data
[Tags|]

Es visu šo nedēļu esmu labi gulējis, tādēļ man ir bijuši labi treniņi, es arī darbā izdaru daudz vairāk, bet... tas rutīnas dzirnakmens ļoti labi grauž. Vajadzētu vairāk pastrādāt un vairāk izdarīt, pirms doties uz siltajām zemēm, un tāpēc es, piemēram, ne tikai neesmu bijis uz kino, bet pat mājās neesmu neko noskatījies izņemot dažus... humoristiski informatīvos šovus. Saticis es arī esmu tikai savu treneri, ja neskaita cilvēkus, kas strādā pusdienu vietās, kuru apmeklējumu var apvienot ar suņa pastaidziņu. Un tā vēl nav sūdzēšanās, sūdzēšanās sāksies tagad. Pirmkārt, es atkal jūtu, kā intelektuālās noslodzes vakums izdēd dvēseli, un ka šāda dzīve ilgtermiņā nav sustainable, bet to mēs jau zinājām. Otrkārt - burtiski viss organisms pretojas tam, kad viena lieta ir pabeigta, ir jāķerās klāt nākamajai. Es neēdu slikti, jo citādāk es visdrīzāk būtu kaut ko jau satraumējis. Bet tāpat tikko ir mazliet vairāk jāfokusējas, tā es uzreiz sāku grauzt kaut kādus riekstus un cepumiņus. And I don't like it. Ja ne nauda, varētu iet uz IKEA mēbeles skrūvēt. Pie tam tur rezultātu varētu redzēt ātrāk , nevis pabeigt kaut kādu savu darbu, un tad iemest viņu divu nedēļu klusuma bezdibenī tikai tādēļ, lai viņš atgrieztos ar papildus jautājumiem un komentāriem. Ko mēs te visi vispār darām? Varētu vēl strādāt kādā piecu cilvēku komandā, kur visus lēmumus var pieņemt uz vietas, nevis vērot mēnesfāzes.
Linkmjau?

Nell Smith: The Weeping Song [8. Mar 2024|17:38]

black_data
[Tags|, , ]

https://youtu.be/CjXh-jYvl1M?si=Xv-JrajFce35v_fR
Linkmjau?

navigation
[ viewing | most recent entries ]