| Imeacht na nlarlaí |
[11. Apr 2008|20:05] |
izvilkos līdz picu grieztuvei pēc vieglām uzkodām, lai var izdzīvot līdz vēlākam vakaram, kad atgriezīsimies no īru mūzikas koncerta (tad gan jau arī kādus artišokus, peccorino un bruschettas nograbināsim). Nākot atpakaļ izmijos uz trotuāra ar vienu vecīšu pāri. kad bijām tikuši viens otram garām, pamanīju, ka gluži tāpat, kā pēc smalkām skrejošām dāmām paliek tāda gana, gara parfīma šleife, te mežonīgi nooda pēc havajas atsvaidzināmā līdzekļa. Akurāt pēc tā paša, kuru daži labi mani visu laiku birojbiedri aplam mēdz izpūst ķemertiņos pēc lielo vajadzību nodarīšanas.
Varbūt vecenīte lieto izsmidzināmu dezodorantu, un nu pirms iziešanas steigā bija sajaukusi flakonus? Vai varbūt pagājušajā reizē uz lielveikalu nebija paķērušās līdz brilles un nu havajas līdzeklis tiek lietots kā norma? Vai varbūt vecajam pašu nerūnītais runcis piemīzis apavus un nu bija steigšus jālabo situācija? paši ziniet, uz kādiem oriģinalitātes zibsnījumiem mēdz būt spējīgi seni ļaudis.
lai ar kā - šodien pienāca pasūtītie vīni (bez tādiem normāliem ikdienas klases dzērieniem tur ir arī sicīliešu syrah, 2004, 14% - baigā upeņu zapte), un ar to prieki nebeidzas - šovakar vienā šahtā netālu no trajāna tirgiem īru vēstniecība rīko īru mūzikas vakaru. padzirdēju un pieteicos, kaut neviens man nekādu ielūgumu netika adresējis. visu nedēļu par to piedomāju, tajā skaitā, ko man mūsdienās nozīmē īrija. ja letiņi tur nebūtu degradējuši latvieša vārdu un tas joprojām būtu tādā pašā teiksmas miglā tīts, kāds tas joprojām ir te itālijā, es turp ar lielāko prieku dotos ceļojumā.
kā sensen atpakaļ rakstīja K.Vāvere, tā bija pēdējā rindkopa īru tradicionālajai mūzikai veltītā rakstā: "es īrijā neesmu bijis, un tādēļ nudien nezinu vai tā maz patiešām eksistē. varbūt tā ir tikai šo brīnišķo dziesmu autoru ne mazāk brīnišķās iztēles auglis".
Paldies, K.V., To šodien citēju es. |
|
|