|
27. Apr 2016|11:38 |
no otras puses ir šitā. tā pakaļējā rumba pamazām mira, un vakar jau skaļi agonēja. priekšējā riepa laida, ka jāpumpē bija ik pēc pāris dienām. ķēdes kaste bija ielūzusi, servisā to pēdējoreiz saķibināja kopā ne gluži ar plastilīnu, bet ar tām plastmasas savilcējstipiņām, ar kādām latvijas slēpošanas pauguros stiprina pacēlāju biļetes. kuslo ķermeni klāja vātis un rūsa, ka katru reizi, kad lecu nost no apmales, izlēlojos, kā pajūk rāmja trubas un sāpīgi penetrē manu vienaldzīgo consūmera rumpi.
turklāt, kaut kad izgāšnedēļ veselu vakaru pētīju internetos citus velosipēdus.
es domāju, ka gazele pati visu saprata. naktī pārkrimta smieklīgo saslēgu, un tas bija tik smieklīgs, ka bija pat pa viņas nodilušajam zobrata zobam. nakts stundā viņa izripoja uz tukšās dzirnavu ielas un pa nakts lukturos mirdzošo skolas ielas celiņu, viegli piečīkstot, devās bastejkalna virzienā, kur vienīgais iekšrīgas kanāls, kuru viņai kopš emigrēšanas no amsterdamas tik ļoti bija pietrūcis. |
|