| lungotevere |
28. Mar 2008|00:24 |
šodienu rezumējot, garīgais galīgi iespiedās ap pusdienaslaiku, kad uzzināju, ka pirms kādas nedēļas viens jaunēklis (romas policijas bijšā šefa dēlēns, gadu jaunāks par mani, ok divus) naktī ap trijiem maucis sava papuča B klases mersī uz 130 pa tibras krastmalu. pie castel sant'angelo, t.i. vienu krustojumu pirms tā, ja brauc pret upes straumes virzienu, uz gājēju pārejas pagadījās divas jaunas īrietes, kas atgriezās no patrika dienas svinībām. meitenes esot lidojušas savus 60 metrus un piezemējušās taisni iepretim svēto eņģeļu tiltam. čalis mēģinājis aizlaisties, bet bjisis pillā un iemaucis kāut kādās miskastēs, kur arī savākts.
tālāk viss norisinās kā jau romā. pirms par notikušo tiek informēti īrijas vēstniecības ļaudis, kas savukārt varētu noorganizēt skumjās ziņas nodošanu vecākiem, itālijas medijos jau cirkulē ne tikai fotoreportāžas no notikuma vietas, bet arī abu meiteņu pases atvērumi ar visām bildēm, vārdiem, dzimšanas datumiem. savukārt vēstnieks, pirms saņemt oficiālu informāciju no mentiem, jau bijis spiests aprunāties teju ar visu plašo itāļu paparazzi pasauli. tad vēl meiteņu draudzenes nakts stundā izrautas no viesnīcas (jo netālu) un palūgtas turpat uz ielas atpazīt bojā gājušās draudzenes. kā šajā sakarā pārmet šo gadījumu komentējušie kritiķi, abas nonākušas dziļā ekstāzē. čali pēc piecu stundu marinēšanas čokā palaiduši mājās, kur viņš pavada savas dienas raudot un lauzot rokas. esot izteicis vēlēšanos nogalināties, ko liela daļa romiešu apsveiktu ar stāvaplausiem.
lasīju un atcerējos fellini dolce vita. romas vērtība ir tāda, ka te nekas nemainās. un diez vai mainīsies. |
|