|
2. Dec 2015|12:45 |
varu pilsētā bija pārņēmuši svešie. kaut kur grostonas ielas rajonā biju saņemts ciet un nogādāts turpat esošā slimnīcas stila ēkā. no iekšpuses tā viss izskatījās - gaiteņi, cilvēki neuzkrītošās, darba ētiku akcentējošās formās, pa sāniem kabineti, kur tika risinātas dažādu pārkāpēju noziedzīgās lietas.
man atņēma visas drēbes, tip, lai nemūku laukā, un dzenāja pa kabinetiem. uzdeva kaut kādus jautājumus, kurus godīgi atbildēju, bet kopsakars neveidojās, un tā arī nesapratu, ko viņi no manis grib un par ko šis viss. līdz vienā kabinetā viss nonāca pie konfrontācijas - tiku nostādīts aci pret aci ar tādā pašā nozēļojamā stāvoklī esošu bijušo priekšnieķeli 3p un viņa bargo kundzi LŠ. šie mani putainām lūpām apsūdzēja kaut kādos grēkos, un sapratu, ka viņi mani te ievilkuši, sukas. sajutos, ka nu būs sūdi, jo apkārtējie klausījās tikai tajā, ko gvelž viņi.
man neko nejautāja. pēc brīža svešie kabinetu pameta un atstāja mūs vienus. neko nerunājām, tikai šie abi uz mani pārmetoši skatījās. joprojām nesapratu, par ko bajāns.
pēc brīža svešie atgriezās saģērbušies eksekūcijai, tādos kā aizsargtērpos, bieziem gumijas cimdiem rokās un smagiem bezmaz rentgenologu svina priekšautiem. ieripināja galdiņu ar nelāgas nojautas rosinošiem piederumiem un dokumentu mapīti. vienā istabas galā stāvu es, otrā tie abi. viens svešais paņem tādus divus parasta izskata izsmidzinātājus (tipa cillit, kādus lieto mājsaimniecībā flīzētu sienu tīrīšanai), otrs paņem dokumentu planšeti, pašķirstās pa papīriem, paskatās vispirms uz mani, tad uz papīriem, tad uz 3p un š. parāda uz viņiem. otrs pienāk šiem klāt un sāk smidzināt virsū.
smidzina cītīgi, un 3p ar š sāk rukt sīkāki un plānāki, kamēr pārvēršas nedēļas žurnāla, tipa privātā dzīves lapas driskām līdzīgā materiālā.
man saka, ka es varu būt brīvs, tur ir durvis.
vazājos pa gaiteni pliks un apjucis, visi skraida apkārt aizņemti, nevienam mana atrašanās gaitenī nešķiet ne ērmota, ne kā labojama.
(nākamā epizode jau ārā pie ēkas, esmu dabūjis drēbes atpakaļ, satieku bijušo draudzeni, kas arī uz mani tur ļaunu prātu. viņa stāsta, ka esot nopirkusi krutu moci, un tūliņ man parādīšot. viņa ieet grostonas ielas garāžu kooperatīvā un pēc brīža motocikla skaņu pavadīta iztraucas laukā uz liela izmēra rozā bērnu divriteņa, kuram no stūres katrā galā karājas pa košam karsējmeiteņu pušķim) |
|