|
1. Jan 2014|12:56 |
gada pirmās dienas pusdienlaikā grasos izslēgt savu lokāloprilokālo jūķūba disenīti, kurā skan tikai viens izpildītājs. pieņemot sevi tādu, kāds esmu, sapratu ka jaunaisgads man ir saprotamāka štelle par ziemassvētkiem, tādēļ arī nav ko tur koķetēt, piem., ar mīļākās zsv dziesmas konceptu. mīļākās jg dziesmas gan arī nav, toties atceroties tos laikus, kad šie svētki vēl nebija zaudējuši smeķi, galvā skan vien kaut kas šitāds: At school they taught me how to be / So pure in thought and word and deed / They didn't quite succeed / For everything I long to do / No matter when or where or who / Has one thing in common, too // It's a, it's a, it's a, it's a sin / It's a sin
otra lieta. vakar bija ok. biju viena kvartāla attālumā no cibas arhiurlas vadītās onziju parādes (tā es iztēlojos, kas notika krupīša pasāžā, spriežot pēc pāris instagrammām no notikumu vietas). pārvarējis pirmo reibuma vilni, kas mani bija paguvis sagrābt vēl 2 h pirms gadumijas, izpīpēju vecgada cigāru vēl divu cigārus pīpējošu cilvēku sabiedrībā kādā pagalmā blakus mentu lidiņam. tad kaut kad no nama augstākā stāva loga, kas pavērsts daugavas virzienā, pavērojām uguņošanu. kā tas gadījās, kā ne, nekam īpaši nenotiekot, pulkstenis bija jau pusčetri un biedri sanīka. tika izsaukts taksis, un pāris minūtes pirs gada 4. stundas iestāšanās biju jau sasedzies savā gultā. spriežot pēc summas, kādu beigu beigās samaksāju naudasmijas konfuzētajai taksistei, un ja tā +/- darīja visi, viņa tonakt normāli nopelnīja. un labi ka tā.
kaut arī visam vajadzēja būt šitā http://youtu.be/2R938-WaTn8 optimālākā brēkas/vilnas attiecība, ko jg pelnījis. |
|