|
10. Okt 2013|19:56 |
šķiet, deviņdesmitajā gadā, kad biju jauns gurķis, naivs kā gurķa laksts, izlasīju laikrakstā sludinājumu, ka kaut kāda amerikāņu skolu organizācija rīkošot angļu valodas un kādus tur vēl sagatavotības celšanas kursus latvju skolu jaunatnei, no kuriem sekmīgākie tikšot studēt asv universitātēs. uzbūvēju gaisapili un norādītajā dienā biju klāt norādītajā vietā. valdemāra ielā, jauno tehniķu gluži nē, bet zinātniskās jaunrades vai kādā tur namā. biju laikus, stundu pirms norādītā laika, jo šķita, ka gribētāju netrūks. nekļūdījos, pie gaišzilā nama uz manu ierašanās laiku jau bija sanākusi visa skolu jaunatne, tikai manis vēl tur trūka. būtu pratis kaut nieku angliski, droši vien būtu pateicis fakit, kā šodien pateica jz. kants, pagriežoties un dodoties uz izeju, ko toreiz darīju arī es.
tad pagāja gadu desmiti un iegadījās, ka saņēmu darba uzdevumu izštukot pasākumu, uz kuru publika ierastos ar līdzīgu joni. šķiet, izdevās. ne tik vērienīgi, tomēr gribētāji juceklīgajā rindā esot pat trīsreiz sakāvušies. pārlūkojot fūtidžu piemērizpētes klipiņam, atceros kadrus ar pasākumu aģentūras vadītāju kadra malā, komentējot "bļaģ... nē, nu, pizģec... bļaģ..."
vot, un šodien bija tak uz veca grābekļa kāpšanas čutene, ko tomēr pieklusināju. vēlāk, sekodams jz.kanta piemēram, gāju pa tērbielu un pārliku, ka klapes labad feisbūka eventa aprakstā pietrūka "punšs un kūka" (varbūt vēl pieliekot klāt "bezmaksas", nu labi, vēl + bold, italic un underline). |
|