|
21. Jul 2008|15:36 |
es nedemagoģēju. labs atskaites punkts šajā jomā ir lietu stāvoklis pirms okupācijas. bulvārim bija jāatdod tā nosaukums vienlaikus ar citām ielām, tikai toreiz pie teikšanas bija pāris ekscentriķu, kam pilsētas vaļņa demolēšanas fakts šķita svarīgāks par republikas galvaspilsētas atribūtiem. un no šāda aspekta ar šo lēmumu neko nezaudē abas puses. paolucci vandālisma mīļotājiem palikusi kopā sastumto vaļņa palieku čupa, ko lepni dēvējam par bastjkalnu, bet republikai - tās neatkarības izcīnītāja Meierovica bulvāris. Simboliskā nozīme tieši šai vietai arī ir visai uzskatāma - no NT, kur notika svinīgais akts (tiesa, bez pārlieku redzama seguma, ja vien par tādu nebūtu tas pats Meierovics turpmākajos gados parūpējies) par Meierovica bulvāri tu, rīdziniek, cēsiniek un krāslaviet, nonāc pie Brīvības pieminekļa. Ļoti skaisti un loģiski.
Manā skatījumā bulvāris ir atguvis nosaukumu, nevis ticis pārdēvēts. |
|